Zinātnieki uzzināja, cik daudz soļu dienā jāveic senioriem, lai pasargātu sevi no Alcheimera slimības.
Pietiek ar 3000 soļiem dienā, lai samazinātu Alcheimera slimības attīstības risku.
Mūsu prātos skaidri ir iesēdies uzskats par nepieciešamību ik dienas iet vismaz 10000 soļus (paldies japāņiem un viņu ģeniālajai solītāju reklāmai), tomēr veselības uzturēšanai nepieciešams daudz mazāk — saskaņā ar nesenajiem pētījumiem, lai atliktu izmaiņas smadzenēs un samazinātu kognitīvās funkcijas, pietiek arī ar 3000 soļiem dienā.
Demenci cieš vairāk nekā 55 miljoni cilvēku visā pasaulē. Tajā pašā laikā visizplatītākā tās forma ir Alcheimera slimība — slimība, kas saistīta ar divu toksisku olbaltumvielu formu uzkrāšanos smadzenēs: beta-amiloīdu plāksnēm un neirofibrilāriem mezgliem.
Nesen iegūtie rezultāti par šīs slimības profilaksi nav iegūti gada vai pat divu laikā — šo pētījumu, kuru veica zinātnieki no Masačūsetsas vispārējās slimnīcas ASV, veica 14 gadu laikā. Šajā laikā gandrīz 300 dalībnieki vecumā no 50 līdz 90 gadiem ik dienas skaitīja soļus, ko veica ar soļu skaitītājiem, regulāri veica pozitronu emisijas tomogrāfiju, lai noteiktu amiloīda un tau olbaltumvielu līmeni smadzenēs, kā arī risināja kognitīvos testus.
Ko parādīja pētījums
Pētījuma sākumā autori arī noteica amiloīda līmeni smadzenēs brīvprātīgajiem, lai saprastu, kuri no viņiem ir visvairāk pakļauti neirodeģeneratīvo slimību attīstībai.
Tātad, pēc novērojumu rezultātiem izrādījās, ka tiem dalībniekiem, kuriem jau bija šīs plāksnes, fiziskā aktivitāte samazināja nepareizi salocītu tau olbaltumvielu uzkrāšanos noteiktās smadzeņu jomās, kā arī samazināja Alcheimera slimības attīstības varbūtību. Labums izpaudās jau pie 3000 soļiem dienā — tas ir aptuveni pusstundas pastaiga mērenā tempā.
Tomēr pētījums arī parādīja, ka lielāks soļu skaits ne vienmēr ir saistīts ar vislielāko aizsardzības līmeni pret veselības problēmām: vislabāk uz smadzeņu stāvokli ietekmēja 5000–7500 soļi dienā, pēc tam efekts samazinājās.
Darba autori pagaidām nav spējuši sniegt precīzu atbildi, kā tieši šis mehānisms darbojas, bet tiek pieņemts, ka fiziskā aktivitāte uzlabo asinsriti, samazina iekaisumu un palielina noteiktu hormonu un augšanas faktoru līmeni, kuri var spēlēt svarīgu lomu demences attīstības riska samazināšanā.
