Katrs kafijas mīļotājs sapņo par krūzi aromātiska dzēriena, kas spēj uzlādēt ar enerģiju visai dienai. Bet vai zinājāt, ka pareiza kafijas pagatavošana ietekmē ne tikai tās garšu, bet arī labumu?
Patiesi garšīgas kafijas pagatavošana ir vesels mākslas darbs. Neiroloģe Anna Fedorova dalījās ar saviem noslēpumiem, kas atklāj dzēriena sastāvdaļu un pagatavošanas metožu izvēles nianses, pateicoties kurām rīta rituāls kļūs par patiesu baudu un veselīgu dienas sākumu. Šie desmit vienkāršie padomi palīdzēs izbaudīt kafiju, uzturēt prāta aktivitāti un uzlabot garastāvokli.
1. Svaigums — visam galva
Tas ir vissvarīgākais noslēpums un veiksmīgas kafijas dzeršanas pamats. Jāatceras, ka kafija ir ātri bojājošs produkts. Tāpēc pērkiet svaigi grauzdētus graudus. Meklējiet uz iepakojuma grauzdēšanas datumu. Ideāli ir lietot kafiju 1-2 mēnešu laikā pēc grauzdēšanas. Izvairieties no maltās kafijas. Tā oksidējas un zaudē aromātu simtiem reižu ātrāk. Pērkiet veselos graudus un maliet tos tieši pirms pagatavošanas.
2. Kvalitatīvs ūdens
Kafija 98% sastāv no ūdens, tāpēc nav pārsteigums, ka ūdens kvalitāte un garša tieši ietekmē dzēriena garšu. Ideāls variants dzēriena pagatavošanai ir pudelēs iepildīts negāzēts ūdens ar vidēju cietību vai filtrēts ūdens. Pārāk ciets ūdens radīs rūgtumu un neatklās garšu.
3. Pareiza malšana
Atkarībā no malšanas pakāpes var pagatavot dažādus dzēriena variantus. Piemēram, rupja malšana ir piemērota franču preses, kemeksa pagatavošanai, vidēja malšana — filtrēta kafija, pilienu kafijas automātiem, aeropreses (klasiskā metode). Smalkā malšana tiek izmantota espresso, turku kafijai, bet ļoti smalka malšana — turku kafijai (pēc dažām receptēm).
4. Precīzas proporcijas
Kafiju nevajag "just ar dvēseli", bet gan nosvērt. Izmantojiet virtuves svari — tas ir visprecīzākais veids. Zelta standarts pagatavošanai — uz 1 g kafijas ņemt 15-18 g ūdens. Piemēram, 300 ml krūzei nepieciešami apmēram 18-20 g kafijas. Situācijā ar dzēriena pagatavošanu kafijas mērīšana ar karoti nebūs precīza, jo dažādai malšanai ir atšķirīga blīvuma.
5. Ideāla ūdens temperatūra
Vārīts ūdens iznīcina smalkos aromātus un izdedzina kafiju, padarot to rūgtu. Optimālais temperatūras diapazons ir 92-96 °C. Vienkāršs dzīves hacks, kā to panākt: pēc vārīšanās ļaujiet ūdenim nostāvēties 30-60 sekundes.
6. Pagatavošanas tehnika ir svarīga
Katrs paņēmiens atklāj kafiju savādāk.
-
Espresso: piesātināts, blīvs, ar krēmu—putu virsū.
-
Franču prese: blīvs, ar bagātu ķermeni un dabīgām eļļām.
-
Pour-over: tīrs, spilgts, ar sarežģītu garšu un aromātu paleti.
-
Aeropress: universāls, var iegūt gan tīru, gan piesātinātu dzērienu.
Eksperimentējiet, lai atrastu savu metodi.
7. Ekstrakcijas laiks
Tas ir laiks, kad kafija saskaras ar ūdeni, kas ir svarīgi dzēriena pagatavošanā. Pārāk īss laiks (nepietiekama ekstrakcija) — kafija būs skāba, vāja, "nepagatavota". Bet pārāk ilgs laiks (pārmērīga ekstrakcija) — kafija būs rūgta, savelkoša un tukša.
Aptuvenie orientieri:
-
Espresso: 25-30 sekundes.
-
Franču prese: 4 minūtes.
-
Pour-over: 2,5-3,5 minūtes.
8. Grauzdēšanas veids un graudu izvēle
Mēģiniet dažādus veidus un grauzdējumus. Etiopijas arabika būs ziedu un ogu, bet Brazīlijas — riekstu un šokolādes. Tumšāka grauzdēšana dos rūgti-šokolādes notis, bet gaišāka — vairāk skābuma un augļu.
9. Iekārtu tīrība
Veco kafijas eļļu paliekas (kas ātri kļūst par riebīgām) ir garšīgas kafijas ienaidnieks. Tāpēc regulāri mazgājiet kafijas dzirnaviņas (īpaši akmens), izskalojiet franču presi un aeropress ar verdošu ūdeni, kā arī regulāri tīriet kafijas automātu saskaņā ar instrukcijām.
10. Prakse un eksperimenti
Nebaidieties pārkāpt noteikumus. Pierakstiet, ko esat darījis: cik gramus kafijas, kāda malšana, temperatūra, laiks. Ja krūze izrādījās veiksmīga, jūs varēsiet atkārtot šo rezultātu. Ja nē — sapratīsiet, ko vajag mainīt.
Atstāt komentāru