Tikai daži spēj pielāgoties grūtībām bez zaudējumiem. Tieši šī veselīgas pielāgošanās prasme palīdz attīstīt piedāvātā sešu soļu metode.
Ārējie apstākļi — vai tie būtu problēmas ģimenē, darbā vai nestabilitāte valstī un pasaulē — var negatīvi ietekmēt mūsu stāvokli. Kā saglabāt mieru un palīdzēt sev un tuviniekiem šādā situācijā? Atbild praktiskais psihologs Takhirs Iminovs.
Sapratne par trauksmes dabu
Pirmkārt, ir svarīgi saprast, kas tieši izraisa mūsu uztraukumu. Šim nolūkam noderīgi ir atšķirt šādus jēdzienus:
Bailes un panikas lēkmes — parasti ir konkrēta iemesla dēļ.
Trauksme un nemiers — bieži ir fona stāvoklis, kura cēloņi nav acīmredzami, bet kas pastāvīgi ietekmē emocionālo līmeni.
Pastāvīgu krīžu virkne pārbauda mūsu psihiku uz izturību. Neskatoties uz tās unikālo spēju pielāgoties stresam, šīs pielāgošanās cena var būt augsta: neirozes, apātija, attiecību zudums un plānu sabrukums.
Ir svarīgi atzīmēt, ka vienkārša pozitīva domāšana bez dziļas analīzes bieži ir problēmu izvairīšanās forma, nevis to risinājums.
Sagatavošanās darbam ar sevi
Ieteikums: iegādājieties piezīmju grāmatiņu vai kladi, lai rakstiski fiksētu savas domas katrā posmā. Kamēr ideja atrodas galvā, tā ir tikai emociju un nodomu migla; pārvērsta papīrā, tā kļūst par konkrētu rīcības plānu. Rakstiska analīze arī palīdz skaidrāk redzēt krīzes robežas un atrast iespējamos izejas ceļus no tās.
Rīcības plāns sešu soļu ietvaros
1. solis. Fakta atzīšana
Skaidri nosakiet, ar kādu tieši krīzi jūs saskaraties. Pieņemiet kā faktu, ka šī situācija jau ir notikusi. Centieties izvairīties no katastrofizēšanas domām («tas ir lāsts», «sods», «liktenis»).
2. solis. Atteikšanās no vainīgo meklēšanas
Mūsu smadzenes instinktīvi meklē to, uz ko varētu uzlikt vainu: valsts, kolēģi, apstākļi vai pat mēs paši. Tomēr šis solis piedāvā jums apzināti atteikties no vainīgo meklēšanas. Pagātni nevar mainīt, bet apsūdzības tikai atņem enerģiju.
Tā vietā koncentrējieties uz sevi: kā šī situācija uz jums ietekmēja? Kas ar jums tagad notiek? Kādas sekas tai var būt jums un jūsu tuviniekiem nākotnē?
3. solis. Fokusēšanās maiņa: «Kāpēc» vietā «Par ko»
Atteikties no upura pozīcijas un jautājuma «Kāpēc man tas?» Zvietojiet to ar produktīvāku: «Kāpēc man tas ir nepieciešams?». Analizējiet, ko jums šī situācija parāda:
Kādas rakstura iezīmes jūs izpaudušas (stiprās puses vai, tieši otrādi, dusmas, aizvainojums, vainas sajūta, kas bieži norāda uz slēptām bailēm)?
Kādas iespējas vai «ieguvumi» var tikt gūti no krīzes? Iespējams, jūs apzinājāties nepieciešamību vairāk uzmanības pievērst ģimenei, pārtraucat toksiskas attiecības vai ieguvāt stimulu beidzot atrisināt sen gaidīto problēmu.
4. solis. Seku un jauno iespēju analīze
Padomājiet, kā var minimizēt krīzes negatīvās sekas. Kādas vājās puses tā ir atklājusi (jūsu raksturā, veselībā, finansiālajā vai profesionālajā jomā)? Tajā pašā laikā apsveriet jaunas iespējas un perspektīvas, pat visneiespējamākās pirmajā mirklī.
5. solis. Mācību gūšana
Garīgi atgriezieties 3–6 mēnešus atpakaļ. Izveidojiet sarakstu ar darbībām, kuras jūs varētu veikt tajā laikā, zinot par tuvojošos krīzi. Šis saraksts nākotnē kļūs par jūsu universālo plānu sagatavošanai neparedzētiem apstākļiem.
6. solis. Ieguvumu novērtēšana
Novērtējiet, kas pozitīvs, papildus grūtībām, jums ir nācis no šīs situācijas. Iespējams, jūs pārdomājāt savu dzīvi, ieraudzījāt jaunus attīstības ceļus vai atklājāt sev jaunus, spēcīgus rakstura aspektus.
Īss metodes kopsavilkums
-
Pieņemiet situāciju kā notikušu faktu.
-
Atteikties no vainīgo meklēšanas un koncentrējieties uz sevi.
-
Uzdodiet jautājumu «Kāpēc?» vietā «Par ko?», lai atrastu jēgu un iespējas.
-
Izveidojiet plānu sekas minimizēšanai un izmantojiet jaunas iespējas.
-
Gūstiet mācību: ko varēja izdarīt iepriekš?
-
Atrodiet ieguvumus: ko pozitīvu jums sniedza šī krīze?
