Lietus un saaukstēšanās sezona ir pašā plaukumā. Ja jūtat apātiju un nogurumu, veiciet nelielu pārbaudi — rezultāti palīdzēs koriģēt pašsajūtu.
Rudenī pārveidojas ne tikai siltuma apmaiņa un cirkādiskie ritmi, bet arī vielmaiņa: diena kļūst īsāka, saules staru ir mazāk, bet uzturs – vienveidīgāks. Samazinās D vitamīna sintēze, izsīkst antioksidantu krājumi, palielinās slodze uz nervu sistēmu.
Lai atbalstītu organismu, ir svarīgi saprast, kā tieši tam trūkst, nevis lietot kompleksus "uz dullo". Optimizētais veids – veikt vairākas pamata analīzes uz vitamīniem un mikroelementiem, kas ļauj novērtēt reālo stāvokli, mainīt uzturu vai sākt apzināti lietot piedevas bez kaitējuma veselībai.
Kāpēc tieši rudenī
Pēc vasaras saules kļūst mazāk, tāpēc samazinās dabiskā D vitamīna sintēze ādā. Uz gaismas deficīta un pārmērīgas slodzes fona palielinās slodze uz nervu sistēmu, kas palielina B grupas vitamīnu patēriņu.
Tāpēc rudenī īpaši bieži parādās deficīti, kas noved pie noguruma, uzbudināmības, nagu trausluma, ādas sausuma.
Kā izvēlēties analīzes
Nav vienota "rudens komplekta" – viss atkarīgs no dzīvesveida, uztura, individuālajām organisma īpatnībām, hroniskām slimībām un dzīves reģiona. Piemēram, ziemeļu platuma grādu iedzīvotājiem biežāk sastopams D vitamīna deficīts, bet veģetāriešiem – B12 vitamīna deficīts. Sievietēm, kas vecākas par 35 gadiem, ārsti bieži iesaka arī pārbaudīt folātu un dzelzs līmeni.
Universālais pieejas veids – sākt ar analīzi 25(OH)D un B grupas rādītājiem, bet, ja nepieciešams, pievienot testus uz antioksidantiem un mikroelementiem (cinku, selēnu). Tas palīdz izvairīties no bezjēdzīgām izrakstīšanām un precīzāk koriģēt uzturu.
1. D vitamīns – no saules uz laboratoriju
Galvenais rādītājs – 25(OH)D, kas atspoguļo D vitamīna krājumus organismā. Tā līmenis samazinās jau oktobrī: saskaņā ar pētījumu datiem, vairāk nekā 80 % valsts iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis, īpaši rudenī-ziemas periodā. Rezultātā samazinās imunitāte, parādās paaugstināta noguruma sajūta, muskuļu sāpes. Pārbaudīt līmeni var ar asins analīzi, bet koriģēt tikai pēc ārsta konsultācijas: tikai speciālists var pareizi izvēlēties devu, vitamīnu pārpalikums nodara ne mazāk kaitējumu nekā trūkums.
2. B12 vitamīns un folāti – nervu un asinsrites sistēmas atbalsts
Samazināta koncentrācija un apātija – biežas sūdzības par pašsajūtu rudenī. Bieži problēma ir B12 un B9 vitamīnu deficītā. B12 vitamīns piedalās eritrocītu veidošanā un nervu šķiedru aizsardzībā, bet B9 – šūnu dalīšanā un smadzeņu darbībā.
To trūkums pastāvīgi sastopams cilvēkiem, kuri izslēdz gaļu un piena produktus no uztura, kā arī stresa un hroniska noguruma gadījumā. Optimizēti ir pārbaudīt B12, folātu un homocisteīna līmeņus – šo rādītāju kopums palīdz precīzāk novērtēt līdzsvaru. Mērēta deficīta gadījumā ārsts izvēlas diētu vai īsu piedevu kursu.
3. C un E vitamīni – imunitāte un antioksidanta aizsardzība
Klasiskais rudens tandēms – C vitamīns un E vitamīns. Pirmais atbild par kolagēna sintēzi un izturību pret vīrusiem, otrais – par šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Trūkums izpaužas biežās saaukstēšanās, blāvā ādā un lēnā brūču dzīšanā. Analīzes uz šiem vitamīniem veic pēc indikācijām: smēķētājiem un tiem, kas bieži slimo, deficīta risks ir augstāks. Ārsts var arī papildus novērtēt feritīna līmeni – tas parāda, vai organismam pietiek dzelzs, lai uzsūktu C vitamīnu.
Ko darīt ar rezultātiem
Nelieli novirzes neprasa ārstēšanu – pietiek mainīt uzturu: pievienot zivis, olas, riekstus, sezonas dārzeņus, pilngraudu produktus. Bet, ja analīze rāda izteiktu deficītu, īpaši D vai B12 vitamīna, terapiju jānosaka ārstam.
Pašārstēšanās ar augstām piedevu devām var novest pie pretēja efekta: hipervitaminozes un vielmaiņas traucējumiem. Ārsts novērtēs vispārējo kontekstu – dzelzs, magnija līmeni, vairogdziedzera funkciju – un izvēlēsies drošu papildināšanas shēmu.
Nepieļaujiet šo kļūdu
Visizplatītākā kļūda – veikt desmitiem analīžu bez indikācijām vai, otrādi, mēģināt uzminēt deficītu "pēc pašsajūtas". Nogurums un miegainība var būt saistīti ne tikai ar vitamīnu trūkumu organismā, bet arī ar dzelzs deficītu, zemu olbaltumvielu līmeni vai hormonālām izmaiņām.
Tāpēc pēc laboratorijas diagnostikas noteikti jākonsultējas ar ārstu. Šāds pieejas veids ietaupa naudu, laiku un, galvenais, – palīdz izvairīties no nevajadzīgām piedevām, kas nerisina problēmu.
Atstāt komentāru