Kas notiek ar organismu, kad mēs novecojam: skatījums no iekšpuses 0 100

Kā mēs novecojam bioloģiski

Šūnu novecošana

Visu dzīvi mūsu šūnas piedzīvo pastāvīgu dalīšanās procesu, un to telomēri, aizsargapvalki hromosomu galos, pakāpeniski saīsinās. Tas saistīts ar galīgās replikācijas problēmu — parādību, kad DNS polimerāze nespēj pilnībā replikēt lineāro molekulu galus. Kad telomēri sasniedz kritisko garumu — mēs novecojam.

Oksidatīvais stress

Brīvie radikāļi, kas izdalās šūnu metabolismā, rada molekulāro reakciju kaskādi, kas var bojāt olbaltumvielas, lipīdus un DNS. Šis oksidatīvais spiediens traucē šūnu funkciju, un mēs sākam novecot. Šeit viss ir atkarīgs no līdzsvara starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem — jo vairāk radikāļu, jo augstāks risks kļūt uzņēmīgiem pret vecuma slimībām.

Iekaisums un imūnsistēmas disfunkcija

Novecošana izraisa sarežģītas izmaiņas mūsu imūnsistēmā, kas bieži noved pie hroniska iekaisuma. Šis iekaisums notiek viena iemesla dēļ: ar vecumu mūsu imūnsistēma piedzīvo procesu, ko sauc par imūnsenescenci, kurā tās efektivitāte samazinās. Vājināta imūnsistēma padara mūs uzņēmīgākus pret infekcijām un iekaisuma slimībām.

Fizioloģiskās izmaiņas — kāpēc mēs novecojam

Sirds un asinsvadu sistēma

Cilvēki noveco, ar vecumu artēriju sienas kļūst stingrākas, kas veicina paaugstinātu asinsspiedienu un samazinātu asinsvadu elastību. Sirds izsviedes apjoms samazinās, un sirds var piedzīvot strukturālas izmaiņas, piemēram, kreisā kambara hipertrofiju. Šīs izmaiņas palielina sirds un asinsvadu slimību risku: hipertensija, išēmiska sirds slimība un sirds mazspēja.

Nervu sistēma

Mēs novecojam, un smadzeņu apjoms samazinās — īpaši atmiņas un izpildfunkciju jomās. Neirotransmiteru līmeņi var svārstīties, ietekmējot noskaņojuma regulāciju un kognitīvās spējas.

Endokrīnās sistēmas

Hormonā augšanas, testosterona, estrogēna un vairogdziedzera hormonu līmenis samazinās ar vecumu, veicinot ķermeņa sastāva, enerģijas līmeņa un seksuālās funkcijas izmaiņas. Hormonālais disbalans var palielināt vielmaiņas traucējumu risku, piemēram, diabētu un vairogdziedzera disfunkciju.

Mēs novecojam, bet mēs varam novecot pareizi

Uzturs:

• Ievērojiet sabalansētu diētu, kas bagāta ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudiem, liesām olbaltumvielām un veselīgām taukvielām.

• Iekļaujiet uzturā spilgtus augļus un dārzeņus ar augstu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu saturu.

Izvēlieties liesus olbaltumvielu avotus: putnu gaļa, zivs, pākšaugi un tofu. Tie nodrošina nepieciešamās uzturvielas bez pārmērīga piesātināto tauku.

Ierobežojiet apstrādātu pārtikas produktu, saldu uzkodu un augstas kaloritātes dzērienu patēriņu — tie veicina iekaisumu, oksidatīvo stresu un vielmaiņas disfunkciju.

Dzeriet daudz ūdens dienas laikā — tas atbalsta gremošanu, asinsriti un kopējo šūnu funkciju. Aptuveni 25-30 ml uz 1 kg.

Fiziskā aktivitāte un fiziskie vingrinājumi:

• Nodarbieties ar regulāru fizisko aktivitāti: aerobikas vingrinājumi, spēka treniņi, elastības un līdzsvara vingrinājumi.

• Centieties veltīt vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes aerobās aktivitātes vai 75 minūtes augstas intensitātes aerobās aktivitātes nedēļā. Ieteicams nodarboties vismaz 2-3 reizes nedēļā.

• Atrodiet patīkamas aizvietojošas nodarbības. Piemēram: pastaigas, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, deja vai dārzkopība — tās veicina sirds un asinsvadu veselību, muskuļu spēku un locītavu elastību.

Smadzeņu veselība un kognitīvā stimulācija:

• Jums ir vitāli nepieciešamas aktivitātes, kas stimulē kognitīvās funkcijas. Lasīšana, puzles, spēles, jaunu prasmju apgūšana un saziņa — viss tas palīdz ne tikai attīstīties, bet arī nenovecot.

• Palieciet garīgi aktīvi, izaicinot sevi ar jaunām uzdevumiem, hobijiem un intelektuālām aktivitātēm, kas prasa problēmu risināšanu, radošumu un kritisko domāšanu.

• Piešķiriet prioritāti miegam un relaksācijai, lai atbalstītu atmiņas konsolidāciju, emocionālo regulāciju un kognitīvo informācijas apstrādi.

• Praktizējiet apzinātību, meditāciju un stresa vadības metodes, lai samazinātu trauksmi, uzlabotu uzmanību un vispārējo pašsajūtu.