Ir gadījumi, kad ģimene izskatās labklājīga: vīrs ir gādīgs, nekrāpj, palīdz, nedzer un neizsist, bet iekšā — tukšums. Bez strīdiem un drāmas, bet arī bez siltuma. Jūs dzīvojat kā pienākas un pa inerci, bet no šīs klusuma kļūst tikai grūtāk, jo šķiet, ka viss ir normāli, bet laimes, dzīvīguma un dzirkstošās ķīmijas nav. Šāds stāvoklis — nav retums, un ir svarīgi negriezt ar roku, bet saprast: kāda tieši lieta trūkst un vai to var atgūt. Psihologs Marats Vahitovs sniedza padomus, ko darīt šādā situācijā.
Sadala mīlestību, pieķeršanos un ieradumu
Psihologi bieži saka: jūtas neizzūd pēkšņi — tās pāriet. Dažreiz mīlestība kļūst par klusu pieķeršanos, dažreiz pāriet draudzībā vai radniecībā. "Tas nav obligāti slikti. Bet, ja jums un blakus esošajam cilvēkam nav ne vēlmes, ne intereses, ne emocionālas atbildes, ir vērts godīgi atzīt: jūs dzīvojat no pienākuma. Pieķeršanos var cienīt, bet ar to nav iespējams barot dvēseli. Pirmais solis — nosaukt lietas īstajos vārdos, bez vainas sajūtas," — saka eksperts.
Pārbaudīt, vai mīlestība nav paslēpusies aiz noguruma
Daudzas sievietes pēc vairākiem laulības gadiem pārstāj just kaut ko līdzīgu maigumam un pievilkšanai nevis tāpēc, ka mīlestība ir mirusi, bet tāpēc, ka ir izdedzinātas. Monotonija, rūpes par māju, emocionāla pārslodze, uzmanības trūkums pret sevi — viss tas apslāpē jebkādas jūtu izpausmes. Dažreiz pietiek nevis ar šķiršanos, bet ar pārtraukumu: brīvdienas bez ikdienas, pauze pienākumos, darbs ar ķermeni un psihiku — un jūtas pēkšņi iznāk no noguruma slāņa. Pirms pieņemt lēmumu, mēģiniet patiešām atpūsties, nevis vienkārši izgulēties.
Saprast, ko jūs meklējat aiz vārda "šķiršanās"
Šķiršanās — ne vienmēr nozīmē aiziet no cilvēka. Bieži tas ir mēģinājums aiziet no iekšējās lipīgās ledus klusuma, no sajūtas, ka dzīve ir apstājusies. "Ir svarīgi godīgi atbildēt sev: ko vēlaties — citu mīlestību, brīvību, jaunus jēdzienus, atzīšanu? Vai arī jums ir nepieciešamas pārmaiņas, kuras var sasniegt arī laulībā? Pierakstiet to un analizējiet. Varbūt jautājums nav par vīru, bet par personiskajām robežām un realizāciju," — apgalvo psihologs.
Nepiniet mieru ar vienaldzību
Ir gadījumi, kad laulība šķiet neizdzīvojama tikai tāpēc, ka tajā ir kļuvusi mierīga. Pēc kaislīgām attiecībām sākumā klusums tiek uztverts kā jūtu trūkums. Bet nobriedusi mīlestība reti izskatās kā uguņošana. Dažreiz ir jāskatās uzmanīgi: varbūt jūs baidāties nevis no cilvēka, bet no miera, pie kura neesat pieraduši. Mēģiniet strādāt pie jaunuma aspektiem, paskatieties uz sevi un vīru citādi — dažreiz pāris atdzīvojas nevis pēc skandāla, bet pēc kopīga smieklu mirkļa par sīkumiem.
Pieņemt lēmumu skaidrības, nevis noguruma dēļ
Ja sarunas, pauzes, terapija un mēģinājumi atdzīvināt laulību nedarbojas, ir svarīgi nemocīt sevi ar pienākuma sajūtu. Būt blakus no žēluma vai bailēm — tā ir arī nodevības forma. Bet aiziet ir vērts nevis ar aizvainojumu, bet ar sapratni: jūs esat darījuši visu iespējamo. Tad šķiršanās kļūs nevis par bēgšanu, bet par godīgu posma noslēgumu.
Galvenā kļūda — ciest, uzskatot, ka pateicība aizvietos jūtas, tā neaizvietos. Bet pirms aiziešanas ir jāatjauno kontakts ar sevi: saprast, kur beidzās mīlestība, un kur — uzmanība pret sevi. Lēmums, kas pieņemts nevis noguruma, bet iekšējās skaidrības dēļ, vienmēr būs pareizs — vai nu jūs paliksiet ar vīru, vai dosieties tālāk.
Atstāt komentāru