Mēs dzīvojam pastāvīgā «ātrāk, vēl ātrāk» režīmā, un smadzenes visu laiku tur šajā kaujas gatavībā visus šos bezgalīgos paziņojumus, uzdevumus un darāmo sarakstus. Kad šķiet, ka stundu un minūšu dienā ir mazāk nekā vakar, tas nav tikai ikdienišķs sūdzēšanās. Hronisks laika trūkums maina uzvedību, miegu, uzturu un pat to, kā mēs sazināmies ar tuviniekiem.
«No psiholoģijas viedokļa mūžīgās steigas režīms ir ilgstošs stress. Paaugstinās kortizola līmenis, uzmanība tiek sadalīta, samazinās paškontrole. Biežāk notiek impulsīvi lēmumi un uzbudinājums, parādās miega traucējumi. Darba kvalitāte krīt, bet vainas sajūta pieaug, nostiprinot apburtu loku,» skaidroja psiholoģe Radmila Bakirova un sniedza padomus, ko darīt šādā situācijā.
Samaziniet kaujas lauku: trīs galvenie darbi dienā
Katru rītu izvēlieties trīs rezultātus, kas patiešām virzīs uz priekšu svarīgo. Tas nav «izdarīt visu», bet «izdarīt galveno» — atšķirība ir skaidra, vai ne? Šāds fokuss samazina trauksmi no bezgalīgā saraksta un atgriež kontroli. Pārējās uzdevumus nosūtiet buferī: izdarīsiet, ja paliks resursi. Trīs uzvaras dienā veido stabilu ieradumu pabeigt, nevis mesties.
Plānojiet caur «laika konteineriem»
Sadaliet dienu blokos pa 25–90 minūtēm un iepriekš izlemiet, uz ko katrs bloks tiks veltīts. Smadzenēm ir vieglāk ieiet darbā, kad ir skaidri rāmji un beigas. «Konteinerā ievietojiet tikai vienu aktivitātes veidu: rakstīt, sazvanīties, izskatīt pastu. Pārejas starp dažādiem režīmiem prasa gribu, bet steigā tās vienmēr ir mazāk. Pievienojiet īsas pauzes elpošanai vai ātrai iesildīšanai starp blokiem — tas ir profilakse koncentrācijas zudumam,» saka eksperts.
Izslēdziet mikrougunsgrēkus paziņojumos
Pastāvīgie signāli rada ārējā laika diktāta sajūtu un atņem milzīgu uzmanības daudzumu. Atstājiet tikai patiešām steidzamus kanālus, pārējo — pēc grafika, piemēram, pārbaudiet ziņojumapmaiņas trīs reizes dienā. Datorā turiet atvērtu vienu cilni, telefonā — vienu darba ekrānu. Jo mazāk vizuālā troksņa, jo vieglāk saglabāt augstu tempu bez panikas.
Deleģējiet un automatizējiet ikdienas darbus
Laika trūkums bieži nav saistīts ar «lielajiem darbiem», bet gan ar sīkām atkārtošanām. «Izmantojiet e-pastu veidnes, automātiskos maksājumus, piegādi, gatavas iepirkumu sarakstus. Atdodiet to, ko var izdarīt cits, pat ja šķiet, ka ātrāk būs pašai. Tā jūs atbrīvojat uzmanību lēmumiem, kur nepieciešama tieši jūsu galva. Deleģēšana ir nobriedis prasmju līmenis, nevis slinkums,» uzsver psiholoģe.
Iestatiet dienas «pabeigšanas robežas»
Norādiet stundu, pēc kuras darbs neietilpst vakara laikā. Šis rāmjis māca smadzenēm iekļauties noteiktajā — ieviesiet dienas noslēgšanas rituālu: īsu pārskatu par paveikto, plānu rītdienai, trīs pateicības sev. Ķermenim nepieciešams signāls, ka sacensības ir beigušās, pretējā gadījumā tas turpina turēt aizsardzību un neatjaunojas. Regulāra darba dienas noslēgšana un apzināta pāreja uz atpūtas režīmu ir labākais veids, kā atgūt ķermeņa un smadzeņu dzīvotspēju un skaidrību.
Svarīgi atcerēties, ka steiga nav efektivitātes pazīme, bet gan pārslodzes simptoms. Tiklīdz jūs pārņemat kontroli pār trim lietām — fokusu, vidi un robežām — pastāvīgās steigas sajūta pakāpeniski atkāpsies.
Atstāt komentāru