Apinis: Karš Ukrainā ražo antibakteriālu rezistenci 0 53

Karš ir viens no vissmagākajiem determinantiem mentālajai veselībai, karš piesārņo dabu un rada antibakteriālo rezistenci – šādas atziņas TV24 raidījumā “Laiks zinātnei” sarunā ar raidījuma vadītāju – LZA akadēmiķi, kardiologu Andreju Ērgli – pauž medicīnas zinātnes apskatnieks, LZA goda doktors Pēteris Apinis.

Apinis pirms neilga laika atgriezies no Ukrainas un pirms došanās turp, kā arī esot uz vietas kara plosītajā zemē, pētījis, ko pasaules zinātne saka par karu Ukrainā. Diemžēl neviens no pasaules zinātnieku paustajiem secinājumiem nav iepriecinošs. “Karš bendē mūsu mentālo veselību, tas ir viens no vissmagākajiem determinantiem mentālajai veselībai neatkarīgi no tā, vai karš notiek Ukrainā vai pie mums – tas ietekmē visus,” zinātnieku teikto pauž Apinis. Otrs fakts, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un ko min Apinis, ir tas, ka karš šobrīd ražo dažāda veida antibakteriālo rezistenci. (Antibakteriālā rezistence ir process, kurā baktērijas kļūst izturīgas pret antibiotikām, kas tās iepriekš iznīcināja, padarot infekcijas grūti ārstējamas – aut). Apinis skaidro, ka lielā mērā tas noticis arī tāpēc, ka Ukraina bijusi pesticīdu lielvalsts un kara laikā, kad pesticīdu fabrikas tika sabombardētas, viss nonāca ūdeņos, zemē…

“Pesticīdi tie paši antibiotiķi vien ir, tikai tonnās nevis mikrogramos. Tātad, mēs pašlaik ar karu vērojam pasaulē antibakteriālo rezistenci, dabas piesārņojumu, jo visas ķimikālijas, kas nonāk Ukrainas dabā, attiecas uz visu Eiropu. Diemžēl karš ir arī Eiropā.” Ar kara jēdzienu šajā gadījumā tiek domāts arī fakts, ka slimnīcās mediķiem aizvien grūtāk piemeklēt antibakteriālus līdzekļus pat ar karu nesaistītu slimnieku ārstēšanā, jo ir izveidojusies antibakteriālā rezistence. “Tas tomēr ir karš,” nosaka Apinis, turpretī profesors Andrejs Ērglis viņa teikto papildina, skaidrojot, ka bieži pat neiedomājamies, cik daudz no kara nonāk pie mums kaut vai pa gaisu. “Mikrobi un ķīmija tāpat kā radiācija ir neredzamie faktori. Tāpat kā mentālās ietekmes. Tie ir riska faktori, par kuriem visvairāk jārunā.”