Atklātas milzīga okeāna pazīmes uz Marsa: līdzīgas struktūras novērojamas arī uz Zemes 0 46

Zinātnieki pēdējo 20 gadu laikā, izmantojot Marsa roverus, uz Sarkanās planētas atklājuši liecības, ka agrāk tur bijušas upes, ezeri un citas ūdenstilpes. Visa Marsa ziemeļu puslode atrodas zemāk nekā dienvidu puslode, un tajā ir ievērojami mazāk krāteru. Tas jau iepriekš liecināja par iespējamu seno okeānu, taču pierādījumi par krasta līniju esamību bija pretrunīgi. Tāpēc pētījuma autori izmantoja citu Zemes okeāniem raksturīgu pazīmi, lai meklētu pierādījumus milzīga ziemeļu okeāna pastāvēšanai uz Marsa, raksta «Focus».

Iespējamās okeāna krasta līnijas uz Marsa, šķiet, atrodas ļoti dažādos augstumos — starpība sasniedz vairākus kilometrus. Uz Zemes krasta līniju izvietojums laika gaitā būtiski mainās, dažkārt pat par desmitiem metru gadā. Tāpēc zinātnieki secināja, ka krasta līnijas nav uzticams seno okeānu indikators, un pievērsās citai pazīmei — piekrastes šelfam.

Pētījumi uz Zemes liecina, ka, neskatoties uz krasta līniju izmaiņām, kontinentālais šelfs laika gaitā saglabājas samērā stabils. Tas ir plašs, lēzens zemūdens nogāzums, kas var stiepties simtiem kilometru, pirms pāriet straujā kritumā uz dziļūdens zonu.

Analizējot Marsa datus, zinātnieki konstatēja, ka arī tur — ziemeļu puslodē — pastāv līdzīga struktūra. Šajā zonā atrastas piekrastes nogulumu liecības, deltas un seno upju pēdas — līdzīgi kā uz Zemes kontinentālajā šelfā.

Uz Marsa nav litosfēras plākšņu kustības, tāpēc tur neveidojas kontinenti tādā pašā veidā kā uz Zemes. Šo struktūru dēvē par piekrastes šelfu, un pētnieki uzskata, ka tās veidošanās prasījusi ļoti ilgu laiku. Šāda šelfa esamība liecina, ka uz Marsa varēja pastāvēt stabils okeāns miljoniem gadu.

Šis atklājums ir nozīmīgs, lai novērtētu Marsa potenciālo apdzīvojamību pagātnē, kā arī identificētu vietas, kur meklēt pierādījumus par iespējamu seno dzīvību uz Sarkanās planētas. Piekrastes šelfs var saturēt arī ekstraterestriskas dzīvības pazīmes.