Daļa šo daļiņu aizķeras notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, tomēr zināms daudzums nonāk vidē.
Virtuves sūkļi — viens no visbiežāk lietotajiem sadzīves priekšmetiem — var izrādīties nenovērtēts mikroplastmasas avots. Bonnas universitātes zinātnieki izpētīja, cik daudz šādu daļiņu izdalās trauku mazgāšanas laikā un kā tas ietekmē vidi. Izrādījās, ka sūkļi patiešām gada laikā izdala mērojamu daudzumu mikroplastmasas, tomēr galvenā vides kaitējuma saistība nav ar to, bet gan ar ūdens patēriņu.
Pētījumā reālo mikroplastmasas izdalīšanos un tās ietekmi novērtēja, izmantojot dzīves cikla analīzi (LCA). Izpēte apvienoja laboratorijas eksperimentus un pilsoniskās zinātnes pieeju: brīvprātīgie no Vācijas un Ziemeļamerikas mājsaimniecībā lietoja dažāda veida sūkļus un fiksēja procesu. Sūkļus svēra pirms un pēc lietošanas, kā arī testēja laboratorijā ar ierīci SpongeBot, kas imitē trauku mazgāšanu.
Rezultāti parādīja, ka visi sūkļi nodilst un izdala mikroplastmasas daļiņas — aptuveni 0,68–4,21 g uz cilvēku gadā, atkarībā no sastāva. Sūkļi ar mazāku plastmasas saturu izdala ievērojami mazāk. Tomēr tieši ūdens patēriņš izrādījās galvenais vides ietekmes faktors, mazgājot traukus ar rokām.
Reālos apstākļos iegūtie dati ļāva precīzāk novērtēt problēmas apmērus. Lai gan uz vienu cilvēku attiecināmais mikroplastmasas daudzums ir neliels, valsts mērogā tas var sasniegt simtiem tonnu gadā. Daļa šo daļiņu aizķeras notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, tomēr zināms daudzums nonāk vidē. Turklāt 85–97 % no kopējās vides ietekmes saistīta tieši ar ūdens patēriņu, nevis ar mikroplastmasu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru