Lai gan NASA zondes tika palaistas pirms gandrīz 50 gadiem un jau sen atrodas starpzvaigžņu telpā, to borta datori joprojām pārraida informāciju uz Zemi.
Pašlaik daudzu kosmosa entuziastu uzmanība pievērsta kosmosa kuģim «Orion», ar kuru misijas «Artemis 2» laikā astronauti pametuši Zemes orbītu un devušies lidojumā ap Mēnesi. Šādu misiju īstenošanai nepieciešami ne tikai cilvēki, bet arī sarežģītas datoru sistēmas. Salīdzinot ar modernajiem risinājumiem, kas tiek izmantoti «Orion» un «Artemis 2» misijā, agrākie borta datori šķiet ievērojami vienkāršāki. Tomēr NASA zondēm «Voyager 1» un «Voyager 2» uzstādītie datori joprojām darbojas kopš 1977. gada, raksta «Focus».
Nesen vietnē «YouTube» publicēts videomateriāls, kurā redzama daļa no NASA skaitļošanas iekārtām, kas 20. gadsimta 80. gados nodrošināja «Voyager» zondēm nepieciešamo darbību.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/T_bqc76_3xU?si=tF_RkSrXgVZbz4LP" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>Abi kosmosa aparāti tika palaisti 1977. gadā, lai pētītu Saules sistēmas ārējās planētas — Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu. 2012. gadā «Voyager 1» sasniedza starpzvaigžņu telpu, bet «Voyager 2» — 2018. gadā. Lai gan zondes darbojas jau gandrīz 50 gadus, tās turpina izmantot aprīkojumu, kas ir vecāks par daļu mūsdienu NASA inženieru.
Video redzams, kā NASA inženieris demonstrē 230. ēku NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijā Kalifornijā. Telpā atrodas ledusskapja izmēra datorsistēmas, ko savulaik ražoja «Univac» un «IBM». Tiek parādītas arī perforētās kartes, kas agrāk tika izmantotas sakariem ar «Voyager» zondēm, kā arī sakaru centrs ar telefoniem un nelieliem monitoriem.
Šis aprīkojums tika izstrādāts, lai nodrošinātu uzticamu zondēm darbību, kuras pašlaik atrodas vairāk nekā 25 miljardu kilometru attālumā no Zemes.
Abu aparātu bortā ir datoru un elektronikas sistēmas, kas izstrādātas vēl pirms 1977. gada. Katram «Voyager» aparātam ir trīs borta datoru sistēmas, kuru kopējā atmiņas ietilpība ir tikai 69,63 kilobaiti — mazāk nekā vienam JPEG attēla failam. Savāktie zinātniskie dati tiek kodēti digitālā ierīcē pirms pārsūtīšanas uz Zemi. Ierobežotās atmiņas dēļ aparāti nepārtraukti pārraksta jaunus datus virs vecajiem pēc to nosūtīšanas uz Zemi ar ātrumu aptuveni 160 bitu sekundē.
NASA izmanto lielākās uz Zemes esošās antenas, lai uztvertu signālus no «Voyager» zondēm, kas kļūst arvien vājāki, aparātiem attālinoties no Zemes.
Vienlaikus NASA inženieriem jau nācies atslēgt daļu iekārtu, lai taupītu enerģiju un pagarinātu zondēm darbības laiku. Nav zināms, kad tās pilnībā pārtrauks darboties un pārraidīt signālus, taču tas var notikt jau tuvāko gadu laikā.
Salīdzinājumam — «Orion» kuģa borta datora skaitļošanas jauda misijā «Artemis 2» ir aptuveni 20 000 reižu lielāka nekā «Apollo» Mēness misiju kuģos 20. gadsimta 60. un 70. gados. Tāpat tā ir aptuveni 25 reizes jaudīgāka nekā Starptautiskās kosmosa stacijas datorsistēma. Savukārt datu pārraides ātrums «Orion» kuģim sasniedz vairākus gigabitus sekundē.
