Ilgu laiku 10 000 soļu dienā tika uzskatīti par vienkāršu un universālu veselības formulu. Taču jaunākie pētījumi rāda — optimālais skaits patiesībā var būt mazāks.
No mārketinga līdz zinātnei
Plaši izplatītais 10 000 soļu mērķis nekad nav balstījies uz stingriem zinātniskiem pierādījumiem. Tas radās Japānā 20. gadsimta 60. gados kā mārketinga kampaņas elements.
Tagad pētnieki mēģinājuši precīzāk noteikt, cik kustību patiesībā nepieciešams, lai uzlabotu veselību un kontrolētu svaru.
Ko rāda pētījumi
Jaunā analīzē tika izvērtēti simtiem zinātnisku publikāciju, no kurām atlasīti 14 kvalitatīvi pētījumi ar aptuveni 4000 dalībniekiem.
Sākumā cilvēki vidēji veica ap 7200 soļu dienā. Tie, kas piedalījās dzīvesveida maiņas programmās, palielināja aktivitāti līdz aptuveni 8400 soļiem, kamēr pārējie būtiski nemainīja ieradumus.
Rezultāts — aktīvākā grupa samazināja ķermeņa masu vidēji par 4,4%, kamēr kontrolgrupā izmaiņas bija minimālas.
Cik soļu patiesībā vajag
Pētnieki secina, ka praktiski nozīmīgs līmenis ir aptuveni 8000–8500 soļu dienā.
Turklāt katri papildu 1000 soļu bija saistīti ar labākiem ilgtermiņa rezultātiem — gan svara samazināšanā, gan tā uzturēšanā.
Svarīgi: sākotnējā posmā lielāku ietekmi uz svara samazināšanu atstāja uzturs un kaloriju ierobežošana, nevis soļu skaits. Tomēr ilgtermiņā tieši fiziskā aktivitāte palīdz saglabāt sasniegto rezultātu.
Secinājums
Pētījumi liecina, ka 10 000 soļu nav obligāts mērķis. Lielākajai daļai cilvēku pietiek ar aptuveni 8000–8500 soļiem dienā, lai uzlabotu veselību un uzturētu svaru.
Tomēr galvenais princips paliek nemainīgs — jo vairāk kustību ikdienā, jo labāks rezultāts.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru