(Papildināta visa ziņa.)
Rīga, 19. maijs, LETA. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pagaidām nevar apstiprināt, ka kāds no otrdien fiksētajiem droniem būtu atradies Latvijas gaisa telpā.
Preses konferencē otrdienas vakarā NBS un Aizsardzības ministrijas pārstāvji norādīja, ka ap plkst. 11 NBS sensori identificēja iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.
Nekavējoties aktivizēti NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji. Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16, kas ikdienā bāzēti Šauļos, devās uz Latvijas austrumu pierobežu un patrulēja, balstoties uz radaru datiem. Pēc tam tie devās virzienā uz ziemeļiem, uz Igauniju. Tur konstatēts drons, kas ielidoja Igaunijas gaisa telpā, kur iznīcinātāji lidaparātu veiksmīgi pārtvēra un ar raķeti plkst. 12.14 šo sistēmu notrieca.
Šo bezpilota gaisa sistēmas neitralizēšanas operāciju nodrošināja Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs. Vienlaikus incidents notika intensīvas elektroniskas karadarbības apstākļos, tostarp Krievijas īstenotas GPS signālu viltošanas un traucēšanas laikā.
Situācijai turpinot attīstīties, NBS radās pamatots pieņēmums, ka ir iespējams gaisa telpas apdraudējums sākotnēji Krāslavas un Ludzas, vēlāk secīgi arī Rēzeknes un Preiļu, Madonas, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes un Valmieras novados. Ņemot vērā šos apstākļus, atkal aktivizēti NATO iznīcinātāji, šoreiz Portugāles lidaparāti no Igaunijas.
Patrulēšanas rezultātā netika identificēts iespējamais apdraudējums un attiecīgi sākot no plkst. 13.36 NBS pasludināja gaisa telpas apdraudējuma noslēguma beigas.
Iepriekš bijušas situācijas, kad dažādu apstākļu kombinācija ietekmējusi sensoru darbību un radījusi iespējama apdraudējuma signālus. Vienlaikus bruņotajos spēkos pieļauj, ka virs Latvijas teritorijas varēja atrasties arī kāds cits objekts.
Patlaban gan neesot iespējams simtprocentīgi apstiprināt, ka Latvijas gaisa telpā tiešām atradies kāds objekts, jo vēl tiek veikta incidenta analīze, skaidroja amatpersonas.
Bruņotajos spēkos uzsver, ka pirmajā incidentā drons, kas vēlāk tika notriekts Igaunijas gaisa telpā, tajā ielidojis no Krievijas puses un nav atradies Latvijas gaisa telpā. Arī otrajā gadījumā nav pierādījumu, ka drons būtu šķērsojis Latvijas gaisa telpu.
Lūgts precizēt, kāpēc tik plašā teritorijā bija nepieciešams aktivizēt iedzīvotāju brīdināšanai paredzēto šūnpraidi, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins atbildēja, ka saskaņā ar sensoru rādījumiem pastāvēja iespējams apdraudējums, tomēr patlaban joprojām nav skaidrs, kādu objektu uztvēra sensori un radaru sistēmas.
Kā vēstīts, Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle otrdienas pusdienlaikā žurnālistiem sacīja, ka Latvijas gaisa telpā otrdien novērots viens no ārzemēm ielidojis drons, kas vairs neatrodas valsts gaisa telpā.
Tikmēr NBS tobrīd uzsvēra, ka Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidojis viens drons no Krievijas. Informācija tika sniegta pieļāvuma formā, jo gaisā paceltajiem NATO iznīcinātājiem vizuālu identifikāciju virs Latvijas neizdevās izdevies veikt.
NBS rīcībā patlaban nav informācijas par objekta atrašanās vietu, proti, vai tas ir atstājis Latvijas gaisa telpu, vai tomēr nogāzies Latvijas teritorijā.
NBS turpinot novērot iespējamo objektu, izsludināja šūnu apraides brīdinājumus dziļāk Latvijas teritorijā, ne tikai Latgales novados. Tas līdz šim bija plašākais novadu skaits, kuru iedzīvotāji brīdināti par gaisa telpas apdraudējumu. "Vienkārši radās aizdomas, ka apdraudējums var būt un tik ietekmēti arī citi novadi, nevis tikai pierobežas," uzsvēra Zīle.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru