Uz asteroīda Rjugu tomēr varētu būt dzīvība 0 83

Izpēte paraugiem no asteroīda Rjugu, kurus nogādāja japāņu aparāts Hayabusa 2, apstiprina panspermijas teoriju. Proti — savāktajā materiālā zinātnieki atrada visas piecas pamata „būvblokus”, kas nepieciešami dzīves veidošanai tādā formā, kādu mēs pazīstam. Tas nozīmē, ka asteroīdi patiešām var būt efektīvi dzīvās vielas izplatītāji — vismaz mūsu Saules sistēmā.

Sensācijas nenotika — zinātnieki tādu rezultātu gaidīja, jo visi iepriekšējie novērojumi uz to norādīja. 2025. gadā NASA atklāja, ka asteroīds Bennu satur visas piecas nukleotīdu bāzes, kas nepieciešamas dzīvības darbībai. Vēl agrāk tās atrada uz asteroīdiem Orgeja un Murchison, kas attiecīgi nokrita uz Zemes 1864. gadā (Francija) un 1969. gadā (Austrālija).

Uz Rjugu tika atrasti šādi nukleotīdi: adenīns, guanīns, citozīns, timīns un uracils. Pirmie četri ir nepieciešami DNS veidošanai, pēdējais — RNS; kopā tie veido dzīves pamatus.

Šos nukleotīdus pārnēsā 'oglekļa' asteroīdi, kas veido 75 % no kopējā asteroīdu skaita Saules sistēmā.

Taču vissvarīgākais — Rjugu, tāpat kā citi asteroīdi, nav nukleotīdu 'dzimtene', tas ir tikai nejaušs 'transports' to pārvietošanai. Kur un kā radusies dzīvība, kas vēlāk tika pārnesta uz Zemi, joprojām ir noslēpums.

Japāņu komanda apstiprināja, ka šie organiskie materiāli var veidoties prebiotiskos apstākļos jebkurā Visuma daļā. Nav izslēgts, ka uz mūsu planētas notika pretējs process — dzīvība radās pirmsvēsturiskajā Zemē, pēc tam tika iznēsāta pa zvaigžņu sistēmu un vēlāk atgriezās.