Pagaidām viņiem vienkārši patīk grauzt ar priekšzobiem.
Grauzējiem priekšzobi aug visu mūžu, un, ja tos neslīpina pret kaut ko cietu, tie izaugs tik gari, ka dzīvnieks vairs nevarēs ēst. Tāpēc pastāvīga grauzšana pelēm, žurkām, kāmjiem, bebriem un citiem ir burtiski jautājums par dzīvību un nāvi. Kas viņus mudina grauzt? Ilgu laiku biologi uzskatīja, ka tā ir automātiska reakcija, līdzīga mirkšķināšanai — organisms vienkārši rīkojas pēc refleksiem.
Zinātnieks Bo Duan un viņa kolēģi Mičiganas universitātē pamanīja, ka dažām no viņu laboratorijas pelēm priekšzobi bija pārāk gari, lai gan pieejas — precīzāk, tieši zem zobiem — bija viss nepieciešamais, lai tos noslīpētu. Citām pelēm, kas dzīvoja kopā ar «ar gariem priekšzobiem», zobi bija parasta izmēra. Pētnieki pieļāva, ka dažiem dzīvniekiem neirobioloģiskajā aparātā, kas regulē grauzšanu, kaut kas noritējis greizi.
Laboratorijā bija ģenētiski modificēti grauzēji, pie kuriem ar toksīna palīdzību varēja izslēgt konkrētas neironu grupas vai nervu sistēmas zonas. Izslēdzot neironu grupu, var redzēt, kuros procesos tās iesaistītas un no kādas uzvedības tās atkarīgas. Ar šādu pieeju izdevās noskaidrot, ka sensorie neironi, kas reaģē uz pieskārienu priekšzobiem, grauzējiem saistīti ar divām neironu ķēdēm. Viena uzrauga sakodienu un zobu novietojumu savstarpēji.
Otrā ved uz pastiprināšanas sistēmu — nervu centru grupu, kas, izmantojot neirotransmiteru dopamīnu, sniedz gandarījumu par paveikta uzdevuma gaidīšanu un tādējādi stimulē motivāciju. Vienkārši sakot — grauzējiem patīk grauzt ar priekšzobiem. Ja šo neironu ceļu pelēm atslēdz, tās zaudē interesi par grauzšanu un priekšzobi izaug garāki nekā vajadzētu. Iespējams, šajā mehānismā notiek (lai gan reti) dabiskas kļūmes, un piedzimst indivīdi, kas negrib grauzt — tādi, kādus pamanīja pētījuma autori. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Neuron.
Iespējams, grauzēji nav vienīgie ar šādu neirobioloģisku mehānismu. Jāpiemin arī suņi, kas nemitīgi grauza kādu rotaļlietu, un cilvēki, kuri košļā košļājamo gumiju vai grauza pirkstus. Tomēr attiecībā uz cilvēkiem jābūt piesardzīgiem — lai gan mūsu kompulsīvās darbības tiek pastiprinātas ar dopamīna sistēmu smadzenēs, cilvēka motivācija šādai uzvedībai ir ļoti sarežģīta un, visticamāk, neaprobežojas tikai ar signāliem no zobiem.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/cuXKhmPKTYc?si=tYuXsIyT-pi_ar78" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
