NASA robots meklē dārgakmeņus Marsā 0 55

Marsrovers «Perseverance» atklāja akmeņos pie krātera Jezero malas spektrālas pazīmes korunda minerāla, no kura uz Zemes veidojas rubīni un safīri. Šādus spektrus Sarkanajā planētā reģistrēja pirmo reizi. Tagad zinātnieki cenšas noskaidrot, kādos procesos tas tur varēja veidoties, jo apstākļi uz Marsa ievērojami atšķiras no tiem, kuros korunds parasti veidojas uz Zemes.

NASA marsrovers «Perseverance» veica mīksto nolaišanos krāterī Jezero. Zinātnieki šo vietu izvēlējās ne velti: kādreiz krāteris bija piepildīts ar ūdeni, tātad tur varēja saglabāties senās dzīvības pēdas.

Marsrovers ir aprīkots pēc jaunākajām tehnoloģijām. Viens no tā galvenajiem instrumentiem ir ierīce SuperCam. Tas ir īsts Šveices nazis spektroskopijas pasaulē. Tas ne tikai fotografē akmeņus, bet arī apstaro tos ar lāzeru, lai noteiktu ķīmisko sastāvu. Kad lāzers trāpa iežā, tas iztvaicē mikroskopisku materiāla slāni un izveido plazmu, kuras izstarošanu ierīce analizē, salīdzinot ar dažādu minerālu raksturīgajām spektrālajām pazīmēm.

Starptautiska ģeologu un planetologu komanda, kuru vadīja Enn Olila (Ann Ollila) no Los Alamos Nacionālās laboratorijas Ņūmeksikā (ASV), izmantoja SuperCam, lai izpētītu gaišos ieslēgumus, atrastus trīs krātera Jezero akmeņos: Hampden_River, Coffee_Cove un Smiths_ Harbour.

Iepriekš analīze parādīja, ka šīs struktūras ir bagātas ar plagioklāzu — plaši izplatītu minerālu bazalta un citu magmatisko iežu veidos; Marsā to atrod bieži. Zinātnieki gaidīja redzēt plagioklāzam raksturīgo luminiscenci, taču tā vietā tika saņemts skaidrs trīvērtīgā hroma (Cr³⁺) signāls.

Luminiscences spektroskopija ar laika izšķirtspēju parādīja Cr³⁺ pīķus, kas raksturīgi korundam, kura struktūrā ir iestrādāts hroms. Zemes apstākļos tieši hroms piešķir korundam sarkano krāsu, pārvēršot to par rubīnu.

Vienkāršiem vārdiem: ierīce fiksēja ne pašus minerālus, bet to spektrālo parakstu (nospiedumu). Korunds pats par sevi ir alumīnija oksīds Al₂O₃; tīrā veidā tas ir bezkrāsains, un hroma klātbūtne tā struktūrā rada tieši tās signālu pazīmes, kas ļauj aizdomāties par minerālu, kura sastāvs līdzinās rubīnam. Vienlaikus pētījuma autori norādīja, ka kameru attēlos viņi neredzēja lielas korunda daļiņas — tās bija ļoti smalkas, diametrā mazākas par 200 mikrometriem.

Uz mūsu planētas korunds parasti veidojas zemes garozas dziļākajos slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens. Visbiežāk tā veidojas metamorfiskos iežos, bagātos ar alumīniju, kā arī dažos magmatiskos iežos. Tektonisko plātņu kustība rada šos ekstrēmos apstākļus, pārdala minerālus un ļauj alumīnija kristalizēties alumīnija oksīdā — korundā. Hroma vai titāna piemaisījumi piešķir tam sarkanu vai zilu krāsu, radot rubīnus un safīrus.

Uz Marsa nav aktīvas tektonikas, tāpēc pētnieki pieļauj, ka korunds varēja veidoties meteoroīdu triecienviļņu ietekmē, kas rada ekstrēmas temperatūras un spiediena apstākļus, veicinot alumīnija pārkristalizēšanos korundā.

Pētījuma rezultātus prezentēja konferencē Lunar and Planetary Science Conference 2026 Teksasā (ASV).