Dažkārt apvalks neizkliedējas, bet krīt atpakaļ uz sabrūkošo kodolu.
Andromedas galaktikā reģistrēta "klusa" zvaigznes nāve: objekts M31-2014-DS1 sākumā uzliesmoja infrasarkanajā diapazonā, bet pēc tam pilnībā izdzisa optiskajā — bez sprādziena. Pēc astronomu domām, zvaigzne kļuva par melno caurumu, kļūstot par vienu no pārliecinošākajiem līdz šim novērotajiem «neizdevušās» supernovas piemēriem.
Parasti zvaigžņu bojāeja ar sākotnējo masu vairāk nekā 8–10 Saules masu ir saistīta ar spožiem supernovu uzliesmojumiem. Kad šādas zvaigznes kodolā izsīkst termonukleārais kurināmais, tas sabrūk, veidojot neitronzvaigzni vai melno caurumu. Pēc tam triecienvilnis izsviež zvaigznes ārējos slāņus apkārtējā telpā. Šos sprādzienus astronomi regulāri novēro pat starpgalaktiskos attālumos.
Tomēr teorētiskie modeļi jau vairākas desmitgades paredz citu zvaigznes bojāejas scenāriju: ja triecienvilnis izrādās pārāk vājš, apvalks neizkliedējas, bet krīt atpakaļ uz sabrūkošo kodolu. Šādā gadījumā apžilbinošas supernovas vietā zvaigzne vienkārši "pazūd", atstājot aiz sevis melno caurumu.
Tādu gadījumu zinātnieku grupa fiksēja Andromedas galaktikā. Lai to izdarītu, pētnieki analizēja jaunos un arhīva datus no NEOWISE infrasarkanā debesu pārsega, lietojot attēlu atņemšanas metodi. Šī pieeja ļāva atklāt mainīgus avotus, tajā skaitā zvaigzni M31-2014-DS1. No 2014. līdz 2016. gadam tās spožums vidējā infrasarkanajā diapazonā palielinājās par 50 %, pēc tam sāka strauji samazināties.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru