Skatieties, kāds briesmonis lēkāja pa Austrāliju pirms vairāk nekā 200 000 000 gadu 0 68

1950. gadu beigās Petrijas karjerā Austrālijā tika atklāts neparasts triju pirkstu pēdas nospiedums, ko, iespējams, atstājis dinozaura. Pēc vairāk nekā 65 gadiem zinātniekiem izdevās ne tikai apstiprināt šo pieņēmumu, bet arī identificēt nospiedumu kā senāko dinozaura pēdu šajā kontinentā.

1951. gadā Brūsa Rannegara vadībā skolēnu grupa atklāja Petrijas karjerā Brisbenas priekšpilsētā trīs pirkstu pēdas nospiedumu uz slānekļa plāksnes. Tajos gados šī vieta paleontologu entuziastu un zinātnieku vidū bija labi pazīstama, pateicoties triasa perioda fosilajiem augiem. Šodien karjers ir pilnībā apbūvēts.

Neskatoties uz nozīmīgumu, nospiedums formāli netika aprakstīts zinātniskajā literatūrā, izņemot īsu priekšizdevuma ziņojumu. Gadu desmitiem tas glabājās privātās mācību kolekcijās, ceļojot starp kontinentiem, un tikai 2025. gadā tas tika nodots Kvīnslendas muzejā visaptverošai izpētei.

Paleontologus gaidīja uzdevums izpētīt vienu objektu — ihnofosiliju (fosilo pēdas nospiedumu), kas daudzus gadus iepriekš tika izcelta no sākotnējā ģeoloģiskā konteksta. Galvenie mērķi bija precīza nospieduma datēšana un noskaidrot dzīvnieka tipu, kas to atstāja. Šā zinātniskās darba rezultāti publicēti žurnālā «Alcheringa: An Australasian Journal of Palaeontology».

Pateicoties ģeoloģiskajai un stratigrāfiskajai analīzei, zinātniekiem izdevās apstiprināt slāņu vecumu, no kuriem nāca plāksne. Atradums tika izdarīts vēlā triasa nogulumos, kuru vecums ir aptuveni 237–227 miljoni gadu. Iepriekšējās senākās dinozauru liecības Austrālijā attiecās uz vēlāku laiku (aptuveni 227–208 miljoniem gadu). Tādējādi jaunais atradums novirzīja dinozauru parādīšanos kontinentā vismaz par 30 miljoniem gadu atpakaļ.

Lai detalizēti izpētītu morfoloģiju, 18,5 centimetrus garo nospiedumu digitalizēja, izmantojot fotogrammetriju, kas ļāva izveidot augstas precizitātes 3D modeli. Lai objektīvi klasificētu nospiedumu, pētnieki lietoja ģeometriskās morfometrijas metodi, statistiski salīdzinot šī nospieduma atslēgpunktu konfigurāciju ar simtiem citu. Pēc tam, izmantojot retrokalkulācijas metodi un balstoties uz līdzīgu dinozauru skeletu proporcijām, paleontologi rekonstruēja dzīvnieka parametrus: tā augstums gurnos bija aptuveni 78 centimetri, un ķermeņa masa, iespējams, nepārsniedza 144 kilogramus.

Salīdzinošā analīze parādīja lielāko līdzību nospiedumam ar ihnoroda Evazoum pārstāvjiem. Šim rodam piedēvē nospiedumus, kas saistīti ar bazālajiem sauropodomorfiem — milzīgo četrkāju sauropodu divkāju priekštečiem. Turklāt Austrālijas eksemplārs ir gandrīz divreiz lielāks par tipisko Evazoum sirigui paraugu, kas atrasts Itālijā, kas norāda uz plašu šo agrīno dinozauru izmēru diapazonu.

Evazoum atrašanās karnijas nogulumos liecina par šīs dinozauru grupas plašu izplatību Gondvānā — senajā dienvidu superkontinentā — jau vēlā triasā. Tādējādi skolēnu XX gadsimta vidū atrastais nospiedums ne tikai deva jaunu senuma rekordu Austrālijas paleontoloģijai, bet arī palīdzēja zinātniekiem labāk izprast dinozauru globālās evolūcijas un izplatīšanās ceļus.