Aizliegt ir visvieglāk — bet vai tas aizsargās bērnus digitālajā laikmetā 0 111

Cik ātri un plaši šie pasākumi tiks īstenoti, atkarīgs no politiķiem un sabiedriskās domas katrā konkrētajā valstī, tomēr arvien izteiktāks kļūst konsenss par rīcības nepieciešamību. Šo iniciatīvu mērķi ir veselā saprāta vadīti — aizsargāt bērnus un jauniešus no kaitīga vai vecumam neatbilstoša satura, manipulējošām un komerciāli kaitīgām praksēm, kā arī no citiem tiešsaistes riskiem un negatīvas ietekmes uz fizisko un garīgo veselību, ko var izraisīt vai saasināt pārmērīga sociālo tīklu lietošana.

Tajā pašā laikā paliek atklāts jautājums, kā šos pasākumus īstenot praksē, saglabājot līdzsvaru starp ikdienas realitāti, kur mobilās ierīces kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, un jauniešu tiesībām uz vārda brīvību un pašizpausmi digitālajā vidē. Atbilde, visticamāk, slēpjas visaptverošā pieejā: paralēli bērnu audzināšanai jāveido arī atbildīga digitālā sabiedrība.

Daudzi sociālie tīkli, tostarp «TikTok», «Facebook» un «Snapchat», jau sen aizliedz reģistrēšanos bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, un Eiropas Savienības noteikumi prasa no lielajām platformām īstenot pasākumus, lai aizsargātu jauniešus no tiešsaistes riskiem un neatbilstoša satura. Tomēr amatpersonas un eksperti atzīst, ka praksē šie ierobežojumi bieži nedarbojas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, vairākās Eiropas valstīs vairums bērnu, kas jaunāki par 13 gadiem, izmanto savus kontus sociālajos tīklos.

Saskaņā ar UNICEF datiem, bērni veido aptuveni trešo daļu no visiem interneta lietotājiem pasaulē un daudzi no viņiem jau agrā vecumā regulāri piekļūst digitālajām platformām un jaunākajām tehnoloģijām, tostarp mākslīgā intelekta rīkiem. Jo plašāk izplatīta viedierīču un interneta lietošana bērnu un jauniešu vidū, jo biežāk parādās problemātiska lietošana ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām. Dažādu valstu pieejas atšķiras, tomēr arvien vairāk valstu nonāk pie secinājuma, ka bez konkrētiem un sistemātiskiem soļiem vairs neiztikt.