Kanādas zinātnieki atklājuši sadzīves ķīmiju krūts pienā 0 75

Zinātnieku komanda, tostarp speciālisti no Makgila Universitātes (Kanāda), atklāja krūts piena paraugos no Kanādas un Dienvidāfrikas vairākus negaidītus ķīmiskus piesārņotājus. Tajā skaitā — pesticīdu, antimikrobiālu vielu un piedevu pēdas, ko izmanto plastmasas izstrādājumos un personīgās higiēnas līdzekļos.

Pētnieki norādīja, ka šie dati var veicināt ķīmiskās drošības noteikumu uzlabošanu un mazuļu un vecāku veselības aizsardzību, paplašinot pārbaudāmo vielu sarakstu. Turklāt iegūtā informācija var stimulēt turpmākus pētījumus, kas palīdzēs labāk izprast, kā noteiktas ķīmiskas vielas tiek pārstrādātas cilvēka organismā.

Zinātnieki izmantoja nevirzītu analīzi, lai veiktu plašu meklēšanu pēc jebkādām neparastām ķīmiskām atlieku pazīmēm, atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, kas parasti koncentrējās uz atsevišķām vielām un to ietekmi uz veselību. Rezultātā krūts piena paraugos tika konstatētas vairākas iepriekš nereģistrētas savienojumu grupas. To vidū bija antimikrobiālie konservanti 2-etilheksil-4-hidroksibenzoāts un fenilparabēns, kas bieži tiek pievienoti ziepēm, dezinficējošiem līdzekļiem un personīgās higiēnas produktiem, kā arī antioksidantu piedevas plastmasām — Irganoks 1010 un BHT-COOH, ko izmanto plastmasas izstrādājumu un iepakojuma stabilizēšanai.

Tika atklāti arī savienojumi, kas saistīti ar pesticīdiem vai kuriem piemīt antimikrobiālas īpašības: lauksaimniecības herbicīds propanils un hloroksilenols, ko lieto dezinficēšanas līdzekļos un sadzīves ķīmijā. Iepriekš šīs vielas krūts pienā cilvēkam netika atrastas. Paraugos no Dienvidāfrikas pētnieki arī identificēja 8-hidroksiefavirenzu — efavirenza sadalīšanās produktu, kas tiek lietots HIV ārstēšanā.

Zinātnieki analizēja 594 krūts piena paraugus, savāktus Kanādā (Monreāla) un Dienvidāfrikā (Vhembe un Pretorija) 2018.–2019. gados. Lai atklātu negaidītus vai iepriekš nezināmus piesārņotājus organismā, viņi pielietoja dažādas datu apstrādes pieejas kopā ar augstas izšķirtspējas masas spektrometriju — metodi, kas ļauj precīzi noteikt molekulas sarežģītos bioloģiskos paraugos. Pētnieki arī atklāja, ka līmenis dažām ķīmiskām vielām krūts pienā, piemēram, bisfenola A un bisfenola AF, ir saistīts ar izmaiņām Dienvidāfrikas zīdaiņu augšanā. Tas uzsver iespējamo negatīvo ietekmi, ko piesārņotāju iedarbība var radīt, nonākot zīdaiņa organismā caur krūtsbarošanu.