Austrijas govs izrādās visgudrākā un pārsteidz zinātniekus 0 50

Lai gan zoologi jau vairākkārt bija novērojuši rīku lietošanu relatīvi cilvēkam tuvu sugu vidū — no primātiem līdz cūkām — govis līdz šim nebija pamanītas to darām. Tagad situācija ir mainījusies: izrādās, ka tās var daudzfunkcionālus rīkus izmantot dažādi, atkarībā no apstākļiem.

Austrijas zemnieks Vitgars Vigele turēja brūnās Švices šķirnes govi vārdā Veronika un vairāk nekā pirms desmit gadiem pamanīja, ka tā izmanto kociņus, lai sevi pakasītu. Šī problēma mēdz būt diezgan izteikta dzīvniekiem, kuri nespēj pakasīt noteiktas ķermeņa vietas ar ekstremitātēm, un tieši pie šādiem dzīvniekiem pieder govis. Zemnieks vērsās pie zinātniekiem, un tie mēģināja noskaidrot detaļas par šo dzīvnieku rīku lietošanu.

Vietējās universitātes veterinārārsti veica virkni eksperimentu ar dzīvnieku, lai izprastu tā spējas. Savu darbu rezultātus viņi publicēja «Current Biology». Viņi pieņēma, ka, ja govs apzināti izmanto rīkus, tad, ja tai iedos kaut ko, kas apvieno kātu un suku, tā biežāk izmantos sukas daļu nekā paša kātu.

Praksē situācija izrādījās vēl sarežģītāka: Veronika biežāk izmantoja kātu apakšējai ķermeņa daļai, kur āda ir plānāka, savukārt sukas daļu — biezākai ādai augšējā ķermeņa daļā. Acīmredzot sīko sariņu iedarbība uz plānās ādas viņai bija nepatīkama.

Izrādās, ka dzīvnieks ne tikai izmantoja sukas garo rokturi, lai sevi pakasītu: tā izmantoja dažādas viena un tā paša rīka daļas dažādiem mērķiem. Kustību tehnika arī atšķīrās. Ar kātu vēderu tā kasīja lēnākām un mazāk enerģiskām kustībām, bet muguru — biežāk un spēcīgāk.

Līdz šim šāda daudzfunkcionāla viena rīka izmantošana dažādām daļām bija reģistrēta tikai šimpanzēm, tātad vistuvāk cilvēkam no pastāvošajām dzīvnieku sugām. Tas nenozīmē, ka citas rīkus neizmanto (šeit ir nepilns saraksts, un šo fenomenu aktīvi pētīja jau 1960. gados). Piemēram, pandām ir novērots, ka tās aktīvi kasās ar zariņiem. Taču viena rīka daļu daudzfunkcionāla izmantošana ir salīdzinoši reta parādība.

Uzreiz rodas jautājums: kāpēc šādu uzvedību novēroja tikai vienai govij, lai gan to skaits ir liels. Pētījuma autori norādīja, ka šai govij ir 13 gadi, un lielākā daļa tās radinieku nenodzīvo līdz šādam vecumam, jo tos nokauj agrāk. Tomēr tas, visticamāk, neizskaidro visu: saimnieks apgalvo, ka viņš redzējis šo govi izmantojam koku jau pirms desmit gadiem, kad tai bija tikai trīs gadi.

Cits iespējamais skaidrojums: Veronika nav parasta gaļas‑piena govs, kuru tur kūtī un ganībās ierobežotā teritorijā. Viņa dzīvo atklātā telpā. Parastajām govīm iespēju ņemt zarus un līdzīgas lietas ir maz, jo aplokā tādu nav. Tomēr šeit arī rodas jautājumi, jo Latīņamerikā ir vairākas valstis, kur govis un vērši ganās brīvi bez gana un tām ir plašākas iespējas mijiedarboties ar zariem un kociņiem. Tomēr no turienes nav ziņojumu par līdzīgu rīku lietošanu. Tas gan var būt vienkārša uzmanības trūkuma rezultāts attiecībā uz šādām uzvedības īpatnībām.

Pētījuma autori pieļāva, ka šāda uzvedība varētu būt plaši izplatīta, vienkārši to iepriekš zinātnieki nav fiksējuši. Saistībā ar to viņi aicināja lasītājus ziņot par līdzīgiem dzīvniekiem, ja kāds pats ko tādu novērojis. Komentāros presei pētnieki minēja, ka jau ir spējuši atrast pirmās atsauces uz līdzīgiem gadījumiem ar citām govīm. Diemžēl viņi nekonkretizēja, par kādu tieši rīku lietošanu bija runa.