Visā savā vēsturē mūsu planēta piedzīvojusi krasas klimata svārstības, starp aukstajiem «ledus laikmetiem» un siltajiem «siltumnīcas» periodiem. Zinātnieki uzskata, ka ir atraduši mehānismu, kas par to atbild.
Pētnieki jau sen saistīja Zemes dabiskās klimata pārmaiņas ar oglekļa dioksīda koncentrācijas svārstībām atmosfērā. Tomēr jaunie pētījumi norāda, ka šī oglekļa izcelsme un dzinējspēki, kas stāv aiz tā, ir daudz sarežģītāki, nekā uzskatīts iepriekš, raksta «Science Alert».
Patiesībā tektonisko plātņu kustība uz mūsu planētas virsmas spēlē nozīmīgu lomu klimatā, kuru agrāk nenovērtēja. Ogleklis parādās ne tikai tur, kur tektoniskās plātnes satiekas, bet arī vietās, kur tās šķiras — iespējams, tām ir pat lielāka nozīme.
Jaunā pētījumā Melburnas un Sidnejas universitātes pētnieki skaidro, kā tieši tektonika ir veicinājusi Zemes globālā klimata veidošanos pēdējo 540 miljonu gadu laikā.
Oglekļa cikls uz Zemes
Uz robežām, kur tektoniskās plātnes satiekas, veidojas vulkānu ķēdes, ko sauc arī par vulkāniskajiem lokiem. Ar šiem vulkāniem saistītā kušana atbrīvo oglekli, kas tūkstošiem gadu bija ieslodzīts iežos, atbrīvojot to uz planētas virsmas.
Agrāk uzskatīja, ka tieši šie vulkāniskie loki ir galvenie oglekļa dioksīda izmešu avoti Zemes atmosfērā. Tomēr jaunā pētījuma rezultāti šo apgalvojumu apgāž. Pretēji tam, zinātnieki uzskata, ka vietas, kur tektoniskās plātnes šķiras, spēlē daudz nozīmīgāku lomu oglekļa cikla regulēšanā.
Okeāni uzņem milzīgas oglekļa dioksīda devas no atmosfēras. Tie arī glabā lielāko daļu no tā ar oglekli bagātos iežos jūras dibenā. Tūkstošiem gadu laikā šis process var izveidot ar oglekli bagātu nogulumu okeāna dibenā.
Pārvietojoties pa planētu tektonisko plātņu ietekmē, šie ieži var nonākt subdukcijas zonās, atbrīvojot tajos ieslodzīto oglekļa dioksīdu atpakaļ Zemes atmosfērā. Jāatzīmē, ka šo procesu sauc par «dziļo oglekļa ciklu».
Procesa, kas slēpjas Zemes dzīlēs
Jaunajā darbā zinātnieki izmantoja datormodelēšanu un rekonstruēja oglekļa kustību, kas glabājās tektoniskajās plātnēs. Rezultātā viņiem izdevās prognozēt galvenos siltumnīcas un ledus laikmetus Zemes klimatā pēdējo 540 miljonu gadu laikā.
Dati liecina, ka siltumnīcas periodos tika atbrīvots vairāk oglekļa nekā tika noturēts oglekli saturošos iežos. Savukārt ledus laikmetu laikā okeāni uzņēma vairāk oglekļa, kas samazināja oglekļa dioksīda līmeni atmosfērā un izraisīja atdzišanu.
Jaunā pētījuma rezultāti piedāvā citu skatu uz to, kā Zemes tektoniskie procesi formējuši un turpinās formēt planētas klimatu nākotnē. Dati arī norāda, ka planētas klimatu nosaka ne tikai atmosfēras oglekļa daudzums. Klimatu ietekmē sarežģīts līdzsvars starp oglekļa emisijām no Zemes virsmas un to, kā ogleklis tiek noturēts nogulumos jūras dibenā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru