Ekologi brīdina par Atlantijas piesārņojumu ar «naftasplastmasu» 0 61

Okeāna piesārņojums ar naftu un plastmasu ir globāla vides problēma, par kuru zinātnieki runā jau ilgi. Izrādījās, ka šīs divas piesārņojuma kategorijas var apvienoties hibrīdveidojumos, kas spēj pārvarēt tūkstošiem kilometrus pa jūras plašumiem.

Plastmasas atkritumi un naftas produkti joprojām ir vieni no nopietnākajiem draudiem Pasaules okeānam. Līdz šim tos pētīja galvenokārt atsevišķi. Uzskatīja, piemēram, ka noplūdusi nafta reti aiziet tālāk par dažiem simtiem kilometru no avota, jo tā ātri sadalās saules, viļņu un mikroorganismu ietekmē.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā «Environmental Science & Technology», pirmoreiz aplūkota plastmasa un nafta okeānā kā savstarpēji saistīti piesārņotāji. Darbu veica, izvērtējot 2019. gadā notikušu izplūdi pie Brazīlijas krastiem, kura avotu tā arī nenoteica. 2020. gada vasarā brīvprātīgie sāka atrast Floridas (ASV) pludmalēs neparastas plastmasas un stikla pudeles, pārklātas ar melnam mazutam līdzīgu vielas slāni.

Ar matemātiskās modelēšanas palīdzību autori aprēķināja šo priekšmetu kustības trajektorijas. Aprēķini parādīja, ka straumes varēja nogādāt daļiņas no Brazīlijas krasta aptuveni 240 dienu laikā. Vienlaikus zinātnieki veica paraugu salīdzinošu ķīmisko analīzi. Lietojot divdimensiju gāzu hromatogrāfiju un ļoti augstas izšķirtspējas masas spektrometriju, viņi atdalīja un izpētīja piesārņojuma sastāvu.

Analīze atklāja, ka specifiskās vielas ir pārstrādāts naftas produkts, nevis jēlnafta. Vieglu frakciju neesamība sastāvā pierāda, ka piesārņojums vairākus mēnešus atradies atklātā jūrā un zaudējis šīs sastāvdaļas iztvaikošanas un izšķīšanas rezultātā. Tajā pašā laikā sarežģītie, grūti noārdāmie ogļūdeņraži Floridas un Brazīlijas paraugos izrādījās identiski. Tas apstiprināja, ka ASV atklātais naftas produkts patiešām ieradies no Dienvidamerikas.

Tāpēc zinātnieki pirmo reizi pierādīja tik tālu transatlantisku naftas piesārņojuma pārnešanu. Radītais piesārņojums izrādījās arī unikāls — hibrīds, ko varētu saukt par «naftasplastmasu». Divi galvenie okeāna piesārņotāji mijiedarbojoties radīja jaunu, izturīgāku un mobilāku draudu. Plastmasa aizsargāja naftu no ātras sabrukšanas, savukārt nafta mainīja plastmasas īpašības — piemēram, tās peldspēju vai spēju adsorbēt citas vielas.

Vēl nav pilnīgi skaidrs, cik spēcīgi šāds hibrīdais piesārņojums ietekmē jūras ekosistēmas un okeānu kopumā savu ilgstošo ceļojumu laikā. Tas saistīts ar to, ka «naftasplastmasas» kā atsevišķas piesārņojuma klases monitorings praktiski netiek veikts.