Ķīniešu imperatora lāsts: no kā zinātnieki baidās pēc 2200 gadiem 0 3383

1974. gadā grupa zemnieku Ķīnas Šeņsi provincē uzdūrās tam, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem vēsturiskajiem atradumiem Ķīnas vēsturē. Runa ir par kapu, kurā atrodas visā pasaulē pazīstamā Terakotas armija.

Apmēram 8000 unikālu un diezgan reālistisku figūru pirmoreiz pasaulei atklājās pēc vairāk nekā 2200 gadiem. Tieši tik ilgi tās bija apglabātas pirmā ķīniešu imperatora Ciņa Ši Huandi kapā, stāsta resurss «Interesting Engineering».

Daži vēsturiskie ieraksti apgalvo, ka kapi ir daļa no milzīga kompleksa, kura izmēri līdzinās pilsētai. Tas nebija atvērts kopš 208. g. p.m.ē. Un tam bija savi iemesli.

«Oficiāli saukts par Ciņa Ši Huandi mauzoleju, komplekss atrodas mūsdienu Lintunas rajonā Sianā Šeņsi provincē. Pēc ziņām, kompleksa būvniecība ilga aptuveni 38 gadus un tika pabeigta (un pats komplekss aprakts zem 76 metru bieza zemes slāņa) apmēram 208. g. p.m.ē. Lai gan tas vēl nav apstiprināts, komplekss tika celts pēc Sjaņjanas, tajās dienās Ciņu dinastijas galvaspilsētas, parauga. Pēc UNESCO datiem, kopējā kompleksa platība ir aptuveni 56,25 kvadrātkilometri,» teikts materiālā.

Viens no senajiem vēsturniekiem, Sima Cjans, aprakstīja kapu kā milzīgu pazemes pili ar «dzīvsudraba upēm», kas mehāniski plūst pa kanāliem. Un ģeofizikas pētījumi rāda, ka dzīvsudraba koncentrācija ap kompleksu ir par 20–50 reizēm augstāka par dabisko līmeni. Tas var liecināt vai nu par dzīvsudraba piesārņojumu, vai par to, ka kapa iekšienē atrodas hermētiskas dzīvsudraba tvertnes.

Lai gan dažas mauzoleja daļas ir atraktas, daļa, kas satur Ciņa Ši Huandi apbedīšanas kameru, nekad nav tikusi atvērta. Ja kapa integritāte tiktu pārkāpta, temperatūras un mitruma svārstības, skābekļa piekļuve un mikrobu klātbūtne var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu tā saturam.

«Lakoti zārki, zīda karogi, krāsotas skulptūras, dokumenti, ieroči, gobelēni un citi organiskie materiāli iekšienē tiks pakļauti nepieņemamam riskam. Turklāt tas nav vienkārši piesardzības pasākums; tas ir secinājums, balstīts uz smagi iegūtu pieredzi,» skaidro autori.

Kad sāka Terakotas armijas izrakumus, spilgtie pigmenti, kas pārklāja karavīru bruņas, atdalījās dažu minūšu laikā pēc saskares ar gaisu. Savukārt centrālā kapa kamera ir pilnīgi hermētiska, radīta pirms vairāk nekā 2200 gadiem. Tāpēc Ķīnas Valsts kultūras mantojuma administrācija aizliedz veikt izrakumus, ja nav iespējams saglabāt objektu.

Papildus objekta integritātes saglabāšanas jautājumiem pastāv drošības problēma. Dzīvsudraba tvaiku noplūde jau rada vides draudus, un, ja kaps patiešām satur dzīvsudraba upes, tā atrakšana bez atbilstošām tehnoloģijām var pakļaut darbiniekus un apkārtējo teritoriju toksisku izgarojumu iedarbībai.

Tāda tradicionāla arheologu komanda ar šādiem izaicinājumiem netiks galā. Nepieciešams piesaistīt ķīmijas speciālistus, ventilācijas ekspertus un veikt atmosfēras monitoringu reāllaikā.

Imperators Ciņs Ši Huandi nebija tikai vēsturiska figūra. Ķīnai viņš ir fundamentāla figūra nacionālajā vēsturē — kā apvienotājs un autokrāts. Tāpēc faktiski viņa apbedījuma vieta ir valsts piemineklis.

«Neveiksmīga izrakšana vai katastrofāla kļūme saglabāšanā, kā varēja gaidīt, izraisītu sašutumu valstī. Tehnoloģiju pilnveidošanai atvēlētais laiks arī aizsargā valdības reputāciju. Ķīna ir pazīstama ar dziļu konservatīvismu lēmumu pieņemšanā par arheoloģiskiem pētījumiem, īpaši attiecībā uz politiski simboliskām vietām,» norādīts materiālā.

Pašlaik šis kaps ir viens no visvairāk pētītajiem neatklātajiem objektiem uz Zemes, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām. Bet pirmā ķīniešu imperatora apbedījuma vieta kalpo kā laika kapsula vairāk nekā 2200 gadu. Un, iespējams, pasaule nekad neuzzinās, kādas dārglietas un brīnumus šis kaps glabā.