Kanādas zinātnieks, mākslīgā intelekta radītājs, vīlies savā dzīves darbā 0 1578

Monreālas Universitātes informātikas profesors un viens no tā dēvētajiem «mākslīgā intelekta krusttēviem» Džošua Bengio (61) paziņoja, ka mākslīgā intelekta attīstība neizbēgami novedīs pie lielākās daļas profesiju aizstāšanas. Pēc viņa teiktā, jautājums nav par to, vai tas notiks, bet tikai par laiku, kas nepieciešams tehnoloģiju ieviešanai reālajos procesos.

Uzstājoties podkāstā «Diary of a CEO», Bengio norādīja, ka pirmie automatizācijas triecienam būs pakļauti «kognitīvās profesijas» pārstāvji, kas strādā pie datora. Tieši šādus uzdevumus visvieglāk nodot algoritmiem. Tomēr ilgtermiņā mākslīgais intelekts ietekmēs arī fiziskā darba jomu — vienkārši šis process prasīs vairāk laika.

Zinātnieks uzsvēra, ka uzņēmumiem būs nepieciešami gadi, lai pilnībā integrētu mākslīgo intelektu darba procesos, taču tie jau aktīvi virzās šajā virzienā. Viņa vērtējumā nākamo piecu gadu laikā automatizācijas ietekmi sajutīs praktiski visas darbinieku kategorijas, tai skaitā tie, kas nodarbojas ar fizisku darbu.

Par īpaši neaizsargātiem Bengio nosauca jaunus speciālistus, kas tikai ienāk darba tirgū. Sākuma pozīcijas, pēc viņa domām, ir visvieglāk aizstāt, un tieši zūmeri saskarsies ar vislielākajām grūtībām karjeras sākumā.

Atbildot uz jautājumu, vai mākslīgais intelekts galu galā var cilvēkiem atņemt visu darbu, Bengio norādīja uz robotizācijas pieaugumu un datu apjoma palielināšanos. Pēc viņa teiktā, informācijas krāšanas un sistēmu pilnveidošanas gaitā automatizācija tikai paātrināsies.

Profesors arī atzina, ka ar nožēlu raugās uz visu sava mūža darbu.

Lūzuma brīdis viņam bija «ChatGPT» parādīšanās, pēc kuras viņš saprata, ka nevar ar pārliecību iedomāties, kāda būs viņa mazbērnu dzīve pēc 20 gadiem. 2025. gadā Bengio izveidoja bezpeļņas organizāciju «LawZero», kas nodarbojas ar cilvēkam drošu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi un to veicināšanu.