Zinātnieki: seno cilvēku smadzenes bija mazākas nekā mūsdienu šimpanzēm 0 73

Starptautiska antropologu grupa noskaidrojusi, ka cilvēku izplatību ārpus Āfrikas neuzsāka garie, lielgalvainie atlēti, kā uzskatīja agrāk, bet gan populācijas ar arhaisku izskatu. Viena no senākajiem Etiopijas galvaskausiem virtuāla atveide parādīja, ka pirms pusotra miljona gadu blakus progresīvām cilvēku formām dzīvoja radības, morfoloģiski līdzīgas Gruzijas pilsētā Dmanisi atrastajām.

Paleontoloģija ilgu laiku balstījās uz lineāru shēmu: primitīvie Homo habilis attīstījās par gariem Homo erectus ar lielu smadzeņu apjomu, kuri, pateicoties savam fiziskajam pārākumam, spēja apdzīvot Eirāziju. Klasiskie Kenijas atradumi, piemēram, «Turkanas zēna» skelets (tā augstums varēja sasniegt 180 centimetrus), apstiprināja šo priekšstatu. Tomēr galvaskauss DAN5/P1, atrasts Gonā (Etiopija), radīja paradoksu. Šī pieaugušā indivīda smadzeņu apjoms bija mazāks par 600 kubikcentimetriem — mazāk nekā mūsdienu šimpanzēm — kas bija pretrunā ar teoriju, ka migrācijai nepieciešams attīstīts intelekts un liels ķermenis.

Pētījuma, kas publicēts žurnālā «Nature Communications», autori restaurēja tā seju, atrastu atsevišķu lausku veidā. Zinātnieki noskenēja augšžokļa un vaigu kaulu fragmentus mikrotomogrāfā, pēc tam digitālā vidē salika galvaskausu no jauna, izmantojot anatomiskos marķierus un saglabāto daļu spoguļattēlu. Iegūto 3D modeli uzklāja uz desmitiem citu hominīdu fosiliju morfoloģisko datu kartes.

Analīze atklāja atradnes mozaīkveidīgo raksturu. Pakauša daļa un galvaskausa velve bija ar tipiskām Homo erectus iezīmēm, seja palika plakana un īsa, bet zobi — negaidīti lieli. Svarīgākais rezultāts bija tas, ka Etiopijas «pundura» tuvākie radinieki izrādījās nevis tā gari kaimiņi no Kenijas, bet cilvēki no Dmanisi (Gruzija) — senākie zināmie Eirāzijā mitušie mūsdienu cilvēka priekšteči.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Homo erectus evolūcija nebija lineārs parametru uzlabojumu process. Pirms pusotra miljona gadu Austrumāfrikā līdzās pastāvēja dažādas cilvēku grupas: vieni ātri pieauga izmēros, citi saglabājās miniatūri un arhaiski. Dati norāda, ka tieši otrā, primitīvākā grupa kļuva par pirmo migrantu vilni, kas pameta kontinentu.