Bioloģiski noārdāmi trauki negaidīti izrādās bīstami organismam 0 110

Daļa vienreizējo ekoloģisko trauku tiek ražoti no kviešu salmiem vai klijām — izejvielām, kurās potenciāli var būt glutēns. Pētnieki izpētīja vairākus komerciāli pieejamus bioloģiski noārdāmus izstrādājumus un publicēja rezultātus žurnālā «ACS Journal of Agricultural and Food Chemistry». Darbā tika konstatēts, ka viens no šķīvjiem saturēja glutēnu un varēja nodot alergēnu pārtikai un dzērieniem daudzumos, kas pārsniedz pieļaujamās normas bezglutēna diētai. Zinātnieki uzsver, ka šādi trauki nav pakļauti obligātajai alergēnu marķēšanai, tāpēc tie var radīt veselības risku cilvēkiem ar celiakiju vai jutīgumu pret glutēnu.

Bioloģiski noārdāmi trauki parasti tiek ražoti no dabīgām sastāvdaļām, tostarp bambusa šķiedrām, aļģu cukuriem, kā arī piena, olu, sojas vai kviešu olbaltumvielām. Tajā pašā laikā jautājums par alergēnu pārnesi no vienreizlietojamiem šķīvjiem, glāzēm un salmiņiem uz pārtiku un dzērieniem joprojām ir nepietiekami izpētīts. Pat neliels glutēna daudzums var izraisīt jutīgiem cilvēkiem imūnu reakciju, gremošanas traucējumus un citas nelabvēlīgas sekas. Tāpēc pētnieku grupa nolēma novērtēt glutēna klātbūtni bioloģiski noārdāmos izstrādājumos un pārbaudīt, vai šī olbaltumviela pāriet cietā un šķidrā pārtikā apstākļos, kas pietuvināti reālajiem. Pirmajā posmā zinātnieki testēja astoņus traukus, tostarp šķīvjus, krūzes un salmiņus, kuri tika pozicionēti kā bioloģiski noārdāmi un bija izgatavoti no kviešu pārstrādes blakusproduktiem vai citiem materiāliem, kas potenciāli satur glutēnu. Glutēns tika atklāts tikai vienā izstrādājumā — kviešu bāzes šķīvī.

Tālāk 30 minūšu eksperimentos bezglutēna produktus izvietoja uz dažādiem traukiem istabas temperatūrā, pēc tam mērīja glutēna līmeni un salīdzināja to ar normatīviem, kas noteikti ES un ASV. Izrādījās, ka glutēna pārnese notika tikai no tā paša šķīvja, kas saturēja kviešus, un skāra omleti, rīsus, pienu un augu krēmus. Cietajā pārtikā piesārņojuma līmenis bija ievērojami zemāks nekā šķidrā: rīsos glutēna saturs saglabājās pieļaujamajās robežās bezglutēna diētai, omletē tas atbilda zema glutēna kategorijai, savukārt pienā un īpaši augu krēmos koncentrācija būtiski pārsniedza drošības sliekšņus.

Vairākos gadījumos ēdiena uzkarsēšana mikroviļņu krāsnī uz tāda šķīvja noveda pie zemāka piesārņojuma salīdzinājumā ar paraugiem istabas temperatūrā. Pētnieki pieļauj, ka sildīšana var denaturēt olbaltumvielu un tādējādi samazināt tās spēju nokļūt pārtikā. Raksta autori stingri aicina ieviest obligātu marķēšanu materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, attiecībā uz glutēna klātbūtni. Viņi arī norāda uz turpmāku pētījumu nepieciešamību, lai noskaidrotu, vai bioloģiski noārdāmi trauki var veicināt piesārņojumu ar citiem alergēniem, piemēram, piena, sojas vai riekstu olbaltumvielām.