Vācu filtrs, kas imitē žaunas, no notekūdeņiem izņem 99 % mikroplastikas 0 72

Notekūdeņi no veļas mazgājamās mašīnas darbības četru cilvēku ģimenē var gadā nogādāt līdz 500 gramiem mikroplastikas, kas galvenokārt rodas audumu nodiluma rezultātā. Tādejādi parasti sadzīves ierīces kļūst par nozīmīgu šo mikropartikulu avotu. Pašlaik mikroplastika tieši nonāk dūņās attīrīšanas iekārtās. Šīs dūņas bieži izmanto kā mēslojumu, tāpēc šķiedras beigu galā nonāk lauksaimniecības laukos. Tieši tāpēc daudzas uzņēmumi izstrādā risinājumus, kas ļautu no mazgāšanas ūdens izņemt mikroplastiku un tādējādi traucēt tās nonākšanai vidē.

Grupa zinātnieku nolēma vērsties pie dzīvnieku pasaules, meklējot iespējamos risinājumus. Pētnieki pievērsās zivīm — īstiem filtrēšanas ekspertiem, kuri šo spēju ir izkopuši simtiem miljonu gadu gaitā. Dažas sugas, piemēram, makrele, sardīnes un anšovi, iegūst barību, izlaizot ūdeni caur muti un atdalot planktonu ar žaunu lokiem. Pētnieki detalizēti izpētīja šīs sistēmas uzbūvi un ņēma to par pamatu filtra izveidei, piemērotai lietošanai veļas mašīnās. Evolūcijas gaitā šīs zivis attīstīja paņēmienu, kas līdzinās šķērsplūsmas filtrācijai. Viņu žaunu aparāts ir uzbūvēts kā piltuve: plašāks pie mutes un pakāpeniski sašaurinās uz rīkli. Šīs "piltuves" sieniņas veido žaunu loki — ķemurveida struktūras ar daudzām mazām zobveida izaugsmēm. Kopā tās veido kaut ko līdzīgu sieta filtram, izstieptam starp lokiem.

Šāda mehānika neļauj filtram aizsērēt: vietā, lai sadurtos ar šķērsli, daļiņas slīd pa tā virsmu uz rīkli. Šis paņēmiens ir ļoti efektīvs — tas gandrīz pilnībā noņem planktonu no ūdens. Tām pašām īpašībām jāpiemīt arī filtram mikroplastikai. Tāpēc zinātnieki atdarināja žaunu loku konstrukciju, eksperimentējot ar sieta šūnu izmēru un piltuves formas atvēruma leņķi. Mikroplastika, ko filtrs noķer no notekūdeņiem pēc veļas mazgāšanas, uzkrājas pie ierīces izplūdes atveres un tiek izsūknēta vairākas reizes minūtē. Iegūto materiālu var, piemēram, saspiest tieši mašīnā, lai noņemtu mitruma atlikumus. Tādas sapresētas plastmasas granulas var izņemt aptuveni pēc dažām desmitām mazgāšanas ciklu un izmest kopā ar parastajiem atkritumiem.

Bonnas universitātes un Fraunhofera vides, drošības un enerģētikas tehnoloģiju institūta (UMSICHT) speciālistu komanda jau ir iesniegusi pieteikumu Vācijas patentam, un pašlaik notiek patenta noformēšanas process ES līmenī. Zinātnieki cer, ka sadzīves tehnikas ražotāji turpinās darbu pie tehnoloģijas un iebūvēs tādu filtru jaunajos veļas mazgājamās mašīnas modeļos. Tas palīdzētu vismaz daļēji samazināt mikroplastikas nonākšanu vidē no audumiem. Un tas ir īpaši svarīgi, jo pētījumi rāda: šādas daļiņas var nopietni kaitēt veselībai. Tās jau ir atrastas mātes pienā, placentā un pat smadzeņu audos.