Astronomi saņēmuši noslēpumainu signālu no dziļā kosmosa: melnie caurumi uzbrūk 0 67

Astronomi uzskata, ka aptuveni pirms 3 miljardiem gadu nelaimīgo zvaigzni iznīcināja divi melnie caurumi, un tagad var redzēt vājo rentgenstarojumu, kas izriet no šī notikuma. Ja zinātnieku pieņēmums apstiprināsies, tas būs visattālākais no zināmajiem paisuma iznīcināšanas notikumiem, kuros piedalījās divi melnie caurumi. Pētījums, kas veltīts daudzu gadu novērojumiem par dīvaino rentgenstarojuma uzliesmojumu, kas notika 3 miljardu gaismas gadu attālumā no mums, publicēts žurnālā The Innovation, raksta Live Science.

Astronomi pirmoreiz atklāja rentgenstarojuma avotu, nosaukto XID 925, 1999. gadā ar kosmiskā teleskopa Chandra palīdzību. Kopš tā laika astronomi pētīja rentgenstarojumu un redzēja, kā tas pakāpeniski vājinājās. 25 gadu laikā starojums samazinājās aptuveni 40 reizes salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni.

Spilgts rentgenstarojuma uzliesmojums un ilgstošs šī starojuma izzušanas periods ir tas, ko astronomi sagaida redzēt paisuma iznīcināšanas notikumā. Tas notiek, kad zvaigzne pieiet pārāk tuvu galaktikas centrā esošajam pārmassīvajam melnajam caurumam. Melnā cauruma spēcīgā gravitācija saplēš zvaigzni gabalos un pārvērš tās vielu par kaut ko, kas pēc formas līdzinās spageti. Tāpēc šo procesu sauc par spagettifikāciju.

Bet pirms zvaigznes viela iekrīt melnajā caurumā, tā saritinās ap to akrecijas diska formā. Tas uzsilst un izstaro spēcīgu rentgenstarojumu. Līdz ar to, kad zvaigznes viela iekrīt melnajā caurumā, starojums vājē.

Rentgenstarojuma avots XID 925 ir viens no visattālākajiem paisuma iznīcināšanas gadījumiem. Taču 1999. gadā astronomi atklāja kaut ko neparastu. Dažu mēnešu laikā XID 925 spožums strauji un negaidīti pieauga 27 reizes. Pēc tam spožums tikpat ātri samazinājās un starojums sāka vājināties.

Pētījuma autori uzskata, ka viņi atraduši dīvainā XID 925 spožuma pieauguma iemeslu. Viņi nonāca pie secinājuma, ka tas bija paisuma iznīcināšanas notikums, kurā piedalījās nevis viens, bet divi melnie caurumi.

Astronomi uzskata, ka nelaimīgā zvaigzne nonāca divu melno caurumu gravitācijas ietekmē: centrālā pārmassīvā melnā cauruma un tā pavadoņa — mazākā melnā cauruma.

Lielākais melnais caurums saplēsa zvaigzni gabalos un pārvērta tās vielu akrecijas diskā. Taču pēc tam otrais melnais caurums piegāja tuvāk diskam vai pat izlauzās cauri tam, kas noveda pie straujas enerģijas un rentgenstarojuma izplūdes. Tiklīdz mazākais melnais caurums attālinājās, sistēma atgriezās normālā stāvoklī.

Lai gan astronomi norāda, ka šī teorija neperfekti izskaidro visus datus, viņi apgalvo, ka tā ir vispārliecinošākais scenārijs, ņemot vērā to, kas zināms par melnajiem caurumiem un paisuma iznīcināšanas notikumiem.

Ja šī teorija apstiprināsies, tas būs visattālākais no zināmajiem paisuma iznīcināšanas notikumiem, kuros piedalījās divi melnie caurumi. Šis notikums var sniegt vairāk informācijas par sarežģītajām attiecībām starp zvaigznēm un melnajiem caurumiem galaktiku kodolos.