Krievu zinātnieki atraduši veidu, kā pagriezt upes «jaunajos reģionos» 0 63

Zemes zinātņu nodaļa Krievijas Zinātņu akadēmijā (ONZ RAN) ir izteikusi priekšlikumu atjaunot padomju megaprojektu "upju pagriešanai" Sibīrijā, kuru mēģināja īstenot 1970. gados, bet pārtrauca 1980. gadu beigās, kad zinātnieki secināja, ka tas var novest pie ekoloģiskas katastrofas.

Kā ziņo RBK, lēmums "izstrādāt zinātnisko sastāvdaļu" jaunajam projektam "upju pagriešanai" tika pieņemts oktobra sanāksmē ONZ RAN zinātniskajā padomē. Visperspektīvākie zinātnieki atzina divus variantus. Pirmais lielā mērā atkārto padomju variantu: plānots novirzīt daļu Obas upes plūsmas uz Arāla reģionu, kas atrodas Uzbekistānas un Kazahstānas robežās.

Otrais variants piedāvā novirzīt Sibīrijas upes uz "jauniem reģioniem" Krievijā, kuriem trūkst saldūdens. Tādēļ ONZ RAN piedāvā novirzīt Pečoras un Ziemeļu Dvinas upes plūsmu uz Volgas baseinu un tālāk uz Priazovje.

Atšķirībā no padomju laikiem, šobrīd projekts izskatās reālāks gan tehniski, gan ekonomiski, norādīja RAN akadēmiķis Roberts Nigmatulins. Viņš sacīja, ka plūsmā tiek piedāvāts izmantot tikai daļu no Sibīrijas upju plūsmas — no 20 līdz 70 kubikmetriem gadā, un "ūdens resursu pārpalikuma" izņemšana no Sibīrijas palīdzēs palēnināt Arktikas un mūžīgā sasaluma kušanu.

"Šis solis vienlaikus atrisinās ūdens trūkuma problēmu Centrālāzijā un samazinās siltuma slodzi uz Arktiku," sacīja Nigmatulins, piebilstot, ka projekts varētu kļūt arī par "pamatu eiroazijas integrācijas padziļināšanai".

Atšķirībā no padomju projekta, kurā bija paredzēta 24,3 kubikmetru saldūdens novirzīšana, šoreiz ūdens plānots sūknēt caur plastmasas caurulēm. Pirmajā posmā šāda sistēma varēs katru gadu pārsūtīt apmēram 5,5 miljardus kubikmetru Obas ūdens, un, ja nepieciešams, tās jaudu var palielināt četras reizes, uzskata zinātnieki.

Investīciju apjoms šajā projektā varētu sākties no 100 miljardiem dolāru, bet galīgā summa var būt ievērojami augstāka, vērtē Dmitrijs Sozonovs, konsultāciju uzņēmuma "IES Inženierija un Konsultācijas" vadītājs. "Vislielākās izmaksas būs saistītas ar elektroenerģiju desmitiem sūkņu staciju, tehnisko apkopi un drošības nodrošināšanu tūkstošiem kilometru cauruļvadu," viņš skaidro. Minimālie termiņi, lai izveidotu galvenās jaudas, pēc Sazonova novērtējuma būs 10 gadi.

PSRS projektam "upju pagriešanai" tika izstrādāti divi gadu desmiti, un lēmumu par tā uzsākšanu pieņēma 25. KPFSR kongress 1976. gadā. Pēc 10 gadiem Politbirojs nolēma pārtraukt darbus, kad piecas Zinātņu akadēmijas nodaļas sniedza negatīvus slēdzienus un ziņoja par kļūdām aprēķinos, bet akadēmiķu grupa, ko vadīja Aleksandrs Janšins, nosūtīja vēstuli Centrālajā komitejā, brīdinot par "katastrofālām sekām" upju pagriešanai. Janšina uzskata, ka projekts varētu novest pie ūdens trūkuma Sibīrijas pilsētās, tostarp Omskā un Novosibirskā, samazināt zivju daudzumu upēs, izžūt purvus un, kā sekas, radīt kūdras ugunsgrēkus, kā arī iznīcināt dzīvniekus.