Pētnieki fiksējuši līdz šim ātrāko ledāja atkāpšanos Antarktīdā — ledus zuduma temps radījis nopietnas bažas zinātniekiem. Ledāja sabrukums arī atklājis, cik strauji šādi procesi var veicināt jūras līmeņa paaugstināšanos.
Saskaņā ar jaunu plašu pētījumu, kura autori ir arī Svonsijas Universitātes pētnieki, ledājs Austrumantarktīdas pussalā piedzīvojis straujāko ledus atkāpšanos, kāda mūsdienās jebkad dokumentēta, raksta SciTechDaily.
Bezprecedenta ledāja atkāpšanās Antarktīdā
Pētījuma laikā zinātnieki novēroja, ka Hektora ledājs 2023. gadā tikai divu mēnešu laikā zaudēja gandrīz pusi sava kopējā garuma — apmēram astoņus kilometrus ledus. Šis temps ir salīdzināms ar straujām ledāju izmaiņām pēdējā ledus laikmeta beigās.
Pētījums atklāj, ka ledāja sabrukumu, iespējams, paātrinājis zemledus reljefs. Hektora ledājs atradās uz ledus plauktmalas — plakanas ledus daļas, kas balstās uz pamatnes zem jūras līmeņa. Kad atkāpšanās sākās, tā izraisīja ātru lielu ledus masu atslāņošanos, kas radīja ķēdes reakciju.
Zinātnieki uzskata, ka šis izņēmuma ātrums un ledus zuduma apjoms var palīdzēt identificēt citus ledājus, kuriem potenciāli draud līdzīgs liktenis. Hektora ledājs pēc antarktiskajiem standartiem ir salīdzinoši liels, tāpēc tā pēkšņā atkāpšanās kalpo kā brīdinājums par iespējamām sekām. Vienkāršiem vārdiem — ja līdzīgi procesi skartu lielākus ledājus, jūras līmeņa paaugstināšanās būtu jūtami straujāka.
Ledāja atkāpšanās rada bažas
Pētījuma līdzautors profesors Adrians Lakmans norāda, ka parasti ledāji neatkāpjas tik strauji. Lai gan apstākļi šajā reģionā var būt neparasti, zinātnieki uzskata, ka šāda mēroga ledus zudums varētu atkārtoties arī citviet Antarktīdā, īpaši reģionos, kur ledāji ir nestabili un jūras ledus zaudē savu saķeri.
Pētījuma autori uzsver, ka Hektora ledāja un tā tuvāko ledāju atkāpšanās ātrumi ir bezprecedenta. Zinātnieki izmantoja satelītattēlus un seismiskos datus, kas ļāva detalizēti izsekot sabrukuma procesam.
Viņi identificēja vairākas Hektora kušanas līnijas — punktus, kuros ledājs pāriet no balstīšanās uz pamatnes uz peldēšanu jūras ūdenī. Tas norāda uz ledus plauktmalas esamību un uzsver ledāja īpašo ievainojamību pret okeāna ietekmi.
Seismiskie instrumenti fiksēja arī tā sauktās “ledāja zemestrīces”, kas radās atkāpšanās laikā. Tas pierāda, ka ledājs atradās uz sauszemes — un tā zudums tieši ietekmēja globālā jūras līmeņa paaugstināšanos.
Atstāt komentāru