Mikroplastika var kļūt par pārtikas krīzes cēloni.
Mikroplastika, kas uzkrājusies augsnē un ūdenī, ietekmē pārtikas ražošanu. Jauns pētījums, kas publicēts PNAS, parādīja, ka piesārņojums ar plastmasas daļiņām samazina augu fotosintēzes spēju, kas nākotnē var novest pie būtiskiem ražas zudumiem un pasliktināt bada problēmu, ziņo The Guardian.
Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm pašlaik mikroplastika dēļ kviešu, rīsu un kukurūzas zudumi ir no 4 līdz 14 procentiem. Ja piesārņojuma temps saglabāsies, līdz 2040. gadam cilvēku skaits, kas cieš no pārtikas trūkuma, var palielināties par 400 miljoniem. Pētnieku autoru vārdiem sakot, tas ir "uztraucīgs signāls" globālajai pārtikas drošībai.
Mikroplastika nonāk vidē milzīgos daudzumos: to atrod gaisā, ūdenī un pat visattālākajos planētas stūros — no Everesta līdz okeāna dziļumiem. Pētnieki noskaidroja, ka tā bloķē saules gaismas piekļuvi lapām, traucē ūdens apmaiņu augsnē un izdala toksiskas vielas, kas samazina hlorofila līmeni. Turklāt tās daļiņas kavē barības vielu uzņemšanu, padarot augus mazāk dzīvotspējīgus.
Visvairāk cietīs Āzija: ražas zudumi tur var sasniegt 177 miljonus tonnu gadā. Eiropā visvairāk cietīs kvieši, bet ASV — kukurūza. Tomēr problēma skars visu pasauli, jo, izņemot lauksaimniecību, mikroplastika ietekmē jūras ekosistēmas, samazinot zivju un jūras produktu populāciju.
Eksperti norāda, ka ražas zudumi no mikroplastika piesārņojuma jau ir salīdzināmi ar klimata krīzes sekām pēdējo desmitgažu laikā. Viņi brīdina, ka, ja netiks samazināti plastmasas izmeši, cilvēce saskarsies ar akūtu pārtikas trūkumu.
Atstāt komentāru