Pēdējā gada laikā Lielbritānijas tehnoloģiju sektorā darba vietu skaits jaunajiem speciālistiem samazinājies par 46 %, un prognozēts kritums vēl par 53 %, ziņo The Register, atsaucoties uz Studentu nodarbinātības institūta statistiku.
Par tik straujo pārmaiņu cēloni darba tirgū kļuva mākslīgais intelekts, kas jau veic pamata līmeņa uzdevumus, kurus iepriekš uzticēja jauniem speciālistiem, tostarp rutīnas uzdevumus, kas saistīti ar koda rakstīšanu un datu analīzi. Uzņēmumi joprojām meklē tehniskos speciālistus, taču šobrīd viņi pieņem darbā galvenokārt pieredzējušus darbiniekus un nenodrošina apmācību jaunajiem speciālistiem.
Nodarbinātības apjomi absolventiem samazinājušies par 8 % gada griezumā — lielāks kritums šajā rādītājā bija tikai 2020. gadā, kad tas samazinājās par 12 %. Šobrīd visvairāk cietuši tehnoloģiju un farmācijas sektori.
Vispieprasītākās darba vietas jaunajiem speciālistiem ir saistītas ar IT, digitālajām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu — vakances šajās jomās ir 46 % organizāciju. Ievērības cienīgs ir fakts, ka mākslīgā intelekta loma speciālistu atlases procesā joprojām nav tik nozīmīga, lai gan automatizācijas līdzekļus izmanto vairāk nekā puse darba devēju. Mākslīgais intelekts biežāk tiek izmantots tur, kur testi tiek piedāvāti kandidātiem spēles formā, taču arī šeit tā ieviešanas līmenis ir tikai 15 %.
Mākslīgais intelekts jau lika 79 % darba devēju mainīt atlases procedūru — daži jau ir gatavi tam, ka kandidāti mēģinās viņus apmānīt un iegūt norādījumus no čatbotiem, un tikai 15 % darba devēju nekad nav atklājuši un neesot aizdomājušies par kandidātu mēģinājumiem viņus apmānīt šādā veidā.
Šī tendence rada apburto loku darba tirgū: absolventi nevar atrast savu pirmo darbu, lai iegūtu pieredzi savā specialitātē — tas nozīmē, ka jau tuvāko piecu gadu laikā samazināsies vidējā līmeņa speciālistu skaits. Uzņēmumi cenšas panākt īstermiņa efektivitātes pieaugumu un par to maksā ar ilgtermiņa personāla rezervi — un galvenie cietēji ir jauni speciālisti.
