Kāpēc Saeima nelīdzinās sabiedrībai? Pētījums atklāj būtiskas pārstāvniecības problēmas 0 115

Pētījumā analizēts 14. Saeimas deputātu sastāvs pēc vecuma, dzimuma, izglītības un profesionālās pieredzes. Secināts, ka parlamentā dominē pusmūža cilvēki ar augstāko izglītību un iepriekšēju vadības vai politisko pieredzi.

Deputātu vidējais vecums ir 48 gadi. Visvairāk pārstāvēta ir 51 līdz 60 gadu vecuma grupa, kas veido 30% Saeimas sastāva. Savukārt jaunieši parlamentā ir pārstāvēti ievērojami retāk – no 100 deputātiem tikai pieci ir vecumā no 21 līdz 30 gadiem.

Pētījums atklāj arī būtisku dzimumu disproporciju. Lai gan sievietes veido aptuveni 55% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju, Saeimā viņām ir tikai 30% deputātu vietu. Vīrieši savukārt ieņem 70% vietu parlamentā.

Pētniece norāda, ka sieviešu nepietiekamā pārstāvniecība nav skaidrojama tikai ar demogrāfiskiem faktoriem. To ietekmē arī partiju kandidātu atlases prakse un sabiedrības attieksme pret politiku. Analizējot 2022. gada vēlēšanu kandidātu sarakstus, konstatēts, ka sievietes nereti izvietotas zemākās pozīcijās, tādējādi samazinot viņu izredzes tikt ievēlētām.

Lielākajai daļai deputātu ir augstākā izglītība. Vismaz bakalaura grāds ir 90 parlamentāriešiem, no kuriem puse ieguvusi maģistra grādu, bet 11 deputātiem ir doktora grāds. Tikai desmit deputātiem izglītības līmenis ir zemāks.

Arī profesionālās pieredzes ziņā Saeimas sastāvs ir samērā viendabīgs. Vairāk nekā četras piektdaļas deputātu nāk no vadītāju vai augsti kvalificētu speciālistu vidus. Tehnisko profesiju un strādnieku profesiju pārstāvji parlamentā sastopami ļoti reti.

Pētījums rāda, ka ceļš uz parlamentu bieži ved caur iepriekšēju politisko pieredzi. Aptuveni 26% deputātu klasificējami kā profesionāli politiķi, bet vēl 52% pirms ievēlēšanas strādājuši politiskos vai politiski ieceltos amatos. Būtiska loma ir arī darbam pašvaldībās, kur daudzi politiķi iegūst pirmo politisko pieredzi un atpazīstamību.

Pētniece norāda, ka kandidātu loka sašaurināšanos veicina arī zemais partiju biedru skaits Latvijā. 2025. gadā politiskajās partijās bija aptuveni 24 000 biedru jeb tikai 1,6% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas ir ievērojami mazāk nekā vidēji Eiropā.

Ziņojumā uzsvērts, ka nepietiekama dažādu sabiedrības grupu pārstāvniecība var ietekmēt uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Saskaņā ar pētījumā izmantotajiem datiem Saeimai uzticas aptuveni 28% iedzīvotāju, bet uzticēšanās politiskajām partijām ir vēl zemāka.

Līga Stafecka aicina stiprināt politisko partiju saikni ar sabiedrību, paplašināt biedru loku un pievērst lielāku uzmanību kandidātu dažādībai, lai nākotnē veicinātu iekļaujošāku politisko pārstāvniecību.

Pētniece pievērš uzmanību arī pie frakcijām nepiederošo deputātu skaita pieaugumam. 2025. gada februārī tādu bija 17 jeb gandrīz piektdaļa no visiem Saeimas deputātiem. Viņas ieskatā tas aktualizē jautājumu par politisko pārstāvniecību un vēlētāju mandāta interpretāciju parlamentārā demokrātijā.