- gada pirmajā pusē atjaunojamie enerģijas avoti apsteidza ogles un kļuva par lielāko elektroenerģijas avotu pasaulē. Pētnieki uzskata, ka šis notikums ir izšķirošs brīdis "vēsturiskajā pārejā" no fosilā kurināmā.
Dati pēdējā «Ember» ziņojumā rāda, ka saules un vēja enerģijas pieaugums apsteidz pasaules pieprasījumu pēc elektroenerģijas. 83% pieauguma veidoja saules enerģija, kas kļuva par jaunu pasaules rekordu. Ņemot vērā šos datus, pirmo reizi vēsturē šī gada pirmajos sešos mēnešos elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem avotiem pārsniedza elektroenerģijas ražošanu no oglēm, raksta «IFLScience».
Soļa attālumā no pagrieziena punkta
Saskaņā ar «Ember» vecākā elektroenerģijas analītiķa Malgožatas Vjatros-Motyka teikto, šis notikums ir pirmais signāls par izšķirošo "pagrieziena punktu". Pēdējos gados saules un vēja enerģija attīstās pietiekami ātri, lai apmierinātu pieaugošo pasaules pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Eksperti arī uzskata, ka tas iezīmē pārejas sākumu, kad tīrā enerģija iet roku rokā ar pieprasījuma pieaugumu.
Dati liecina, ka saules enerģija šodien aug ātrāk nekā jebkad agrāk, sasniedzot rekordaugstus 31% 2025. gada pirmajā pusē. Galvenais pieaugums bija:
- Ķīna – 55%;
- ASV – 14%;
- ES – 12%;
- Indija – 5,6%;
- Brazīlija – 3,2%;
- pārējā pasaule – 9%.
Tomēr dažām valstīm izdevās noteikt jaunus rekordus saules enerģijas ražošanā. Starp divdesmit lielākajiem saules enerģijas ražotājiem ir 7 valstis, tostarp:
- Ungārija;
- Grieķija;
- Nīderlande;
- Pakistāna;
- Spānija;
- Austrālija;
- Vācija.
Visas šīs valstis, saskaņā ar ziņojumu, pirmajos 2025. gada sešos mēnešos ražoja vismaz 20% no savas elektroenerģijas, izmantojot saules enerģiju. Pētnieki arī norāda, ka visā pasaulē tiek uzstādītas arvien vairāk saules elektrostaciju, kas tiek uzskatīts par galveno izaugsmes faktoru. Savukārt apmēram 4% saules enerģijas ražošanas pieauguma bija saistīti ar saulaināku laiku šī gada sākumā. Vēja enerģijas ražošana arī pieauga, lai gan salīdzinoši nelielā apmērā – par 7,7%.
Eksperti arī konstatēja nelielu elektroenerģijas ražošanas samazinājumu no gāzes visā pasaulē – par 0,2%, un no oglēm – par 0,6%. Tajā pašā laikā citu veidu fosilo kurināmo izmantošana parādīja nelielu pieaugumu par 2,5%. Kopumā tas nozīmē, ka kopējais elektroenerģijas ražošanas apjoms no fosilā kurināmā samazinājās par aptuveni 0,3 %.
Jāatzīmē, ka ziņojums balstīts uz datiem, kas iegūti no 88 valstīm, kas aptver 93% pasaules pieprasījuma. Tajā arī detalizēti apskatīti četri lielākie pasaules oglekļa izmešu avoti: ASV, Ķīna, Indija un Eiropas Savienība.
Pētnieki atklāja, ka 2025. gada pirmajā pusē Ķīna un Indija patērēja mazāk fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanai, jo pieprasījums pēc tīrās enerģijas pieauga ātrāk. Tajā pašā laikā elektroenerģijas ražošana no fosilā kurināmā pieauga ASV un ES – to saista ar to, ka ASV pieprasījuma pieaugums apsteidza tīrās enerģijas ražošanas pieaugumu, bet ES samazināta enerģijas ražošana ar vēja un hidroelektrostacijām lika viņiem paļauties uz gāzes un ogļu ģenerāciju.
Tomēr, saskaņā ar ekspertu teikto, situācija ir sarežģīta. Neskatoties uz atjaunojamo energoresursu attīstību un pieaugumu, pasaule pieprasa arvien vairāk enerģijas – daļēji tas saistīts ar straujo mākslīgā intelekta attīstību. Dažas aplēses liecina, ka jau līdz 2030. gadam datu centru, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, varētu veidot līdz 21 % pasaules enerģijas pieprasījuma. Tādējādi eksperti prognozē, ka pieprasījums pēc fosilā kurināmā, diemžēl, saglabāsies.
Savukārt fosilais kurināmais, par laimi cilvēcei, vairs nav dominējošais avots, kā tas bija kādreiz.
Atstāt komentāru