Digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā iezīmēs būtisku soli digitālajā transformācijā, taču vienlaikus radīs vairākus izaicinājumus gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram, aģentūrai LETA pauda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Euso" valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš.
Viņš norādīja, ka sarežģīts lietotāju piesaistes process, kā arī līdzšinējo autentifikācijas rīku, tostarp "Smart-ID" un e-paraksta blakuspastāvēšana, būs lielākie pārbaudījumi, kuriem nāksies meklēt risinājumus. Ja digitālās identitātes maks pilnībā pārņems autentifikācijas funkciju, e-paraksts kā atsevišķs rīks ar laiku varētu zaudēt savu nozīmi.
"Digitālajam makam būs daļēji jāpārņem e-paraksta funkcijas, citādi pastāvēs paralēli risinājumi, kas nav rentabli un kas lietotājam radīs apjukumu. Šobrīd e-paraksta galvenā pievienotā vērtība ir autentifikācija un dokumentu parakstīšana. Ja šīs funkcijas nodrošinās arī digitālās identitātes maks, tad e-parakstam kā atsevišķam risinājumam nākotnē vairs nebūt vietas," sacīja Muciņš.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, pārmaiņas skars arī līdzšinējos privātos autentifikācijas rīkus. Universāla un droša rīka pieejamība ikvienam iedzīvotājam nozīmēs, ka tādi risinājumi kā banku individuālās aplikācijas, kodu kartes un "Smart-ID" pakāpeniski kļūs lieki.
Muciņš pauda, ka digitālā identitātes maka ieviešanā būtiska loma būs valsts institūcijām, kurām nāksies sadarboties plašā ekosistēmā. Tajā pašā laikā paredzami izaicinājumi daudzu iesaistīto pušu koordinēšana, turklāt arī kompetenta personāla trūkums var kavēt procesa norisi un maka ieviešanu.
"Taču lielākais izaicinājums būs tieši pirmais solis - lietotāju piesaiste. Lai sistēma attālināti pārliecinātos par personas identitāti, nepieciešams drošs un komplicēts pārbaudes process. Jārēķinās, ka daļai sabiedrības šis solis būs sarežģīts un laikietilpīgs, kas var kavēt plašu rīka izmantošanu valsts mērogā," minēja Muciņš.
Papildu uzmanība, pēc viņa teiktā, būs jāpievērš arī drošībai. Lai pasargātu no identitātes viltošanas gadījumiem Muciņš rosina ieviest periodiskas lietotāju identitātes pārbaudes. "Kā digitālās identitātes maks pasargās mūs no kiberuzbrukumiem un identitātes viltošanas gadījumiem? Lai mazinātu risku par viltotu identitāšu izmantošanu, būtu lietderīgi ieviest periodiskas lietotāju identitātes pārbaudes," sacīja Muciņš.
LETA jau vēstīja, ka Latvijā izstrādāta Eiropas digitālās identitātes maka pirmā pilotprojekta lietotne, kuru par 1,6 miljoniem eiro radīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
LVRTC izstrādāto Digitālā maka pilotprojektu plānots turpināt izmantot Eiropas Savienības (ES) digitālās identitātes maka veidošanā.
ES digitālās identitātes maks būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas iedzīvotājiem ļaus digitālā formātā uzglabāt personu apliecinošus dokumentus, piemēram, autovadītāja apliecību vai izglītības dokumentus, detalizēti kontrolēt personiskos datus, iesniedzot tos dažādu pakalpojumu sniedzējiem, apliecināt identitāti un veikt maksājumus drošā veidā.
"Euso" 2024.gadā strādāja ar 1,06 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 20,4% un bija 568 333 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.
Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Euso" īpašnieki ir Muciņš (50%), Ojārs Kalniņš (25%) un Jānis Tepers (25%).
Atstāt komentāru