Ķīnā atrastā cilvēka galva, kurai ir miljons gadu, sniedz pamatu uzskatīt, ka mūsu suga, Homo sapiens, sāka veidoties vismaz pusmiljonu gadu agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš, apgalvo pētnieki jaunajā pētījumā. Tomēr ne visi zinātnieki ar to piekrīt.
Tas arī parāda, ka mēs līdzās pastāvējām ar citām tuvajām sugām, tostarp neandertāliešiem, ievērojami ilgāk, nekā līdz šim tika pieņemts.
Zinātnieki apgalvo, ka viņu analīze "pilnībā maina" mūsu izpratni par cilvēka evolūciju, un, ja tā ir pareiza, tā noteikti pārrakstīs svarīgu agrīnu mūsu vēstures nodaļu.
Tomēr citi speciālisti, kas strādā jomā, kur strīdi par cilvēces izcelsmi notiek pastāvīgi, uzskata, ka jaunā pētījuma secinājumi, lai arī ticami, tomēr nav galīgi.
Šis atklājums, kas publicēts vienā no pasaules vadošajiem zinātniskajiem žurnāliem Science, satricināja pētniecības grupu, kurā ietilpa zinātnieki no Ķīnas universitātes un Lielbritānijas Dabas vēstures muzeja.
"No paša sākuma, kad mēs saņēmām rezultātu, mēs domājām, ka tas ir neticami. Kā tas var būt tik dziļi pagātnē?" sacīja profesors Siciun Ni no Fudanas universitātes, viens no analīzes vadītājiem.
"Bet mēs visu pārbaudījām atkal un atkal, testējām visas modeļus, izmantojām visas metodes, un tagad mēs esam pārliecināti par rezultātu. Un patiesībā mēs esam ļoti iedvesmoti."
Kad zinātnieki atklāja galvu, kas saņēma nosaukumu Yunxian 2, viņi pieņēmās, ka tā pieder vienam no mūsu agrīnajiem priekštečiem, Homo erectus, pirmajiem cilvēkiem ar lielu smadzeņu apjomu — jo atradnes vecums ir apmēram miljons gadu, kad līdz pieņēmumam par attīstītāku Homo sugu parādīšanos vēl ir ļoti tālu.
Homo erectus galu galā evolūcijas ceļā sadalījās un apmēram pirms 600 000 gadiem sāka dalīties neandertāliešos un mūsu sugā, Homo sapiens.
Tomēr jaunais Yunxian 2 galvas analīze, kas izgāja neatkarīgu ekspertu novērtējumu, norāda, ka tā nav Homo erectus.
Tagad uzskata, ka galva pieder agrīnai Homo longi formai, radniecīgai sugai, kas bija līdzīgā attīstības līmenī ar neandertāliešiem un Homo sapiens.
Ģenētiskie dati liecina, ka šī suga līdzās pastāvēja ar viņiem, tādējādi, ja Yunxian 2 dzīvoja uz Zemes pirms miljona gadiem, tad, iespējams, agrīnās neandertāliešu un mūsu sugas formas jau pastāvēja.
Saskaņā ar Dabas vēstures muzeja profesoru un viena no pētījuma vadītājiem Krisa Stringera teikto, šis pārsteidzošais analīze būtiski pārvietoja cilvēku ar lielām smadzenēm evolūcijas hronoloģiju — vismaz par pusmiljonu gadu atpakaļ.
Viņš norādīja, ka, iespējams, kaut kur uz Zemes ir Homo sapiens fosilijas, kuru vecums ir miljons gadu, mēs tās vienkārši vēl neesam atraduši.
Ir divi veidi, kā noteikt senā cilvēka sugu un noteikt, kad tā dzīvoja uz Zemes: galvas formas un ģenētisko datu analīze. Yunxian 2 gadījumā tika izmantoti abi metodes, un katrs deva vienādu rezultātu.
Tomēr citi pētnieki, piemēram, doktors Eilvins Skallijs, evolūcijas ģenētiķis no Kembridžas universitātes, apgalvo, ka attiecībā uz abiem metodēm ir nopietnas šaubas.
"Laika novērtējumiem jāpieiet ar īpašu piesardzību, jo tos ir ārkārtīgi grūti veikt, neatkarīgi no tā, vai tiek apskatīti ģenētiskie vai fosilie dati," viņš sacīja.
"Pat ar vislielāko ģenētisko datu apjomu ir ļoti grūti noteikt laiku, kad šīs populācijas varēja līdzās pastāvēt, ar precizitāti līdz 100 000 gadiem vai pat vairāk."
Viņš piebilda, ka, lai arī profesoru Ni un Stringera secinājumi šķiet ticami, runāt par tiem kā par faktu vēl ir pāragri un nepieciešami vairāk pierādījumu, lai būtu pārliecināti.
"Mums aina joprojām paliek diezgan neskaidra, tāpēc, ja šī pētījuma secinājumi tiks apstiprināti ar citiem analīzēm, vēlams, pamatojoties uz ģenētiskajiem datiem, tad mēs varēsim par tiem runāt ar lielāku pārliecību," viņš sacīja BBC.
Agrākie zināmie Homo sapiens eksistences pierādījumi Āfrikā datēti ar 300 000 gadiem, un saistībā ar atradni Ķīnā rodas kārdinājums izdarīt secinājumu, ka mūsu suga varēja pirmo reizi parādīties Āzijā.
Tomēr, pēc profesoru Stringera teiktā, šajā posmā pierādījumu, lai būtu pārliecināti, nepietiek, jo Āfrikā un Eiropā arī ir atrastas cilvēku atliekas, kuru vecums ir apmēram miljons gadu, kuras ir jāiekļauj analīzē.
"Pastāv daži ģenētiskie dati, kas norāda uz vēl agrāku mūsu sugas parādīšanos, kas vēlāk varēja atkal apvienoties ar mūsu dzimtas līniju, bet tas vēl nav pierādīts," viņš sacīja BBC.
Agrāka laika skala nozīmē, ka trīs cilvēku sugas līdzās pastāvēja uz planētas apmēram 800 000 gadus, kas ir daudz ilgāk, nekā iepriekš tika uzskatīts, un iespējams, ka tās kontaktējās, krustojoties šajā periodā.
Agrāka parādīšanās arī palīdz izprast desmitiem cilvēku fosiliju, kas datētas ar periodu no 800 000 līdz 100 000 gadiem, kuras zinātniekiem bija grūti klasificēt un noteikt to vietu cilvēka evolūcijas kokā — tā sauktā "vidējā juceklis".
Agrāka Homo sapiens, Homo longi un neandertāliešu izcelsme ļauj eleganti atrisināt sen zināmo problēmu.
Pēc profesora Ni domām, tas nozīmē, ka tagad var klasificēt grūti noteiktās fosilijas kā apakšgrupas, kas attiecas uz vienu no "lielās trijotnes" sugām vai uz to primitivākajiem priekštečiem, Āzijas Homo erectus un heidelberģiešu cilvēku.
"Cilvēka evolūcija ir līdzīga kokam," viņš sacīja. "Šis koks ietver vairākas zarus, un trīs no tiem ir galvenie un cieši saistīti savā starpā. Iespējams, starp tiem notika krustošanās un tie līdzās pastāvēja gandrīz miljonu gadu. Tas ir neticams rezultāts."
Galva tika atrasta kopā ar divām citām Ķīnas Hubei provincē. Bet tās bija bojātas un saplēstas, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Yunxian 2 kļūdaini tika attiecināta uz erectus sugu.
Lai atjaunotu to sākotnējo formu, profesora Ni komanda skenēja galvas, laboja deformācijas, izmantojot datoru modelēšanu, un pēc tam izdrukāja to kopijas uz 3D printera.
Redzot, kā tās izskatījās patiesībā, zinātnieki spēja pārklasificēt tās kā atsevišķu, attīstītāku cilvēku grupu.
Atstāt komentāru