Sporta budžets atgriežas septiņu gadu senā līmenī 0 60

Sporta finansējums nav palielinājies nevienā pozīcijā, tostarp masveida sportā, kas tiek deklarēts kā prioritāte. Pieaugums par 400 tūkstošiem eiro norādīts tikai sporta būvju sadaļā - šie līdzekļi paredzēti Latvijas Nacionālajam sporta centram, kā arī palielināts finansējums pedagogu darba samaksai.

Sporta budžeta apspriešana nākamajam gadam Saeimas Sporta apakškomisijā sākās ar "akmeni dārzā" Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamentam. Deputāts Oļegs Burovs izteica neapmierinātību, ka jau otro gadu pēc kārtas uz sēdi personīgi nav ieradies departamenta direktors Aleksandrs Samojlovs, turklāt pagājušajā gadā viņš pat nepievienojās sēdei attālināti. Viņa vietā par budžetu ziņoja valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pūkinskis un parlamentārais sekretārs Dāvis Martinsons Daugavietis. Deputāts nosauca to par nenormālu situāciju un izsmieklu, izsakot pieņēmumu, ka Samojlovs slikti orientējas budžetā.

Pūkinskis, iepazīstinot komisijas locekļus ar nākamā gada sporta budžetu, uzsvēra, ka pamata izdevumi nav samazināti - tie ir tie paši 52,4 miljoni eiro, vai 4,1% no IZM kopējā budžeta. Analizējot budžetu pa pozīcijām, Pūkinskis norādīja, ka vienīgais būtiskais pieaugums 400 tūkstošu eiro apmērā paredzēts sporta būvēm (šogad finansējums bija gandrīz 628 tūkstoši eiro, bet nākamgad tas būs 1,028 miljoni). Šie līdzekļi pārdalīti no sporta federāciju atbalsta programmas. Pamata finansējums Latvijas Nacionālajam sporta centram gadiem nav mainījies, kamēr tā bilancē nodoti jauni objekti.

Latvijas Olimpiskā komiteja Sporta izglītības un augstāko sasniegumu komisijas priekšsēdētāja Anita Muižniece sēdē konstatēja, ka faktiski sporta budžets atgriezies 2018. gada līmenī, bet, ņemot vērā inflāciju, pat samazinājies. Viņa uzsvēra, ka IZM prioritātes - bērnu un jaunatnes sports - labi tiek atbalstītas vārdos, bet ne darbos: nav finansējuma ne jaunatnes olimpiskajām spēlēm, ne citiem projektiem.