Uzskata, ka pirmie sportisti, kuri nolēma "iekost" savās medaļās, bija vieglatlēti no Lielbritānijas izlases, kuri 1991. gadā Eiropas čempionātā Vācijā Štutgartē uzvarēja šķēršļu skrējienā.
Kā atzīmēja paši vieglatlēti, fotogrāfi lūdza viņus izdarīt kaut ko neparastu un jautru kadrā.
Vēlāk tas kļuva par neoficiālu tradīciju. Tajā pašā laikā tā rada arī kuriozas situācijas. Viens no visatmiņā paliekošajiem gadījumiem notika 2010. gadā. Vācu kamaniņu braucējs Deivids Melers, iegūstot medaļu Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, tik ļoti iekoda balvā, ka salauza zobu.
Kopumā tradīcija izmēģināt metālu ar zobiem radās pirms dažiem simtiem gadu, kad tirgotāji un pirāti pārbaudīja zelta monētas autentiskumu, iekodot tajās. Tīrs zelts ir mīksts metāls, tāpēc šādas pārbaudes gadījumā uz tā neizbēgami palika zobu nospiedumi. Protams, šim faktam nav tiešas saistības ar sporta tradīciju. Mūsdienu zelta medaļas sportā bieži satur tikai nelielu procentu zelta kā pārklājumu.
Atstāt komentāru