Ekonomikas ministrija plāno novirzīt aptuveni 1,5 miljonus eiro Latgales tūrisma nozares atbalstam pēc tam, kad reģionā strauji samazinājies rezervāciju skaits. Nozares pārstāvji norāda, ka drošības bažas un biežie brīdinājumi par droniem radījuši vienu no smagākajām situācijām pēdējos gados.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka finansējumu paredzēts pārdalīt no ministrijas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Nauda tiks izmantota dažādām aktivitātēm, kuru mērķis ir atjaunot interesi par Latgali kā tūrisma galamērķi.
Starp iecerētajiem pasākumiem ir reģiona pārstāvju dalība starptautiskās tūrisma izstādēs un specializētos nozares pasākumos, lai piesaistītu jaunus tūristus un pasākumu organizatorus.
Ministrs atzina, ka nozarei nepieciešamais atbalsts varētu būt vēl lielāks, tomēr pašlaik izdevies rast iespēju novirzīt aptuveni 1,5 miljonus eiro.
Atbalsta plāni tapuši pēc tam, kad Latgales tūrisma uzņēmēji publiski brīdināja par strauju klientu skaita kritumu. Pēc nozares aplēsēm ārvalstu tūristi un tūroperatori atcēluši līdz pat 60% rezervāciju.
Tāpat samazinājies vietējo ceļotāju skaits, jo daļa iedzīvotāju drošības apsvērumu dēļ izvēlas neapmeklēt Latvijas austrumu reģionu.
Tas nozīmē, ka problēma skar ne tikai viesnīcas un viesu mājas, bet arī restorānus, kempingus, tūrisma objektus un pasākumu organizatorus, kuri vasaras sezonu tradicionāli uzskata par svarīgāko gada periodu.
Latgales Tūrisma asociācija iepriekš norādīja, ka rezervāciju skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par aptuveni 40%, bet atsevišķos segmentos kritums ir vēl lielāks. Organizācija brīdinājusi, ka ilgstoša situācijas pasliktināšanās var novest pie uzņēmumu darbības apturēšanas un darba vietu zaudēšanas.
Vienlaikus valdība gatavo arī plašākus atbalsta mehānismus Austrumu pierobežai. Valainis norādīja, ka jūnija beigās paredzētajā valdības izbraukuma sēdē Latgalē plānots apstiprināt kārtību, kādā tiks kompensēti zaudējumi, kas radušies saistībā ar Latvijā ielidojušiem ārvalstu droniem.
Pēc ministra teiktā, valstij jāspēj sniegt skaidru garantiju gan uzņēmējiem, gan privātpersonām, ka šādos gadījumos radušies zaudējumi tiks pilnībā atlīdzināti.
Paralēli tiek virzīts arī Austrumu pierobežas teritorijas attīstības likums. Tas paredzētu īpašu valsts atbalsta politiku Latgalei un citām pierobežas teritorijām, tostarp investīciju piesaistē, uzņēmējdarbības attīstībā, infrastruktūras uzlabošanā un sabiedrisko pakalpojumu pieejamībā.
Valdība cer, ka gan tūrisma atbalsta pasākumi, gan plašākas investīciju un attīstības programmas palīdzēs mazināt drošības situācijas radīto negatīvo ietekmi uz Latgales ekonomiku un atjaunot ceļotāju uzticību reģionam.
