Briselē sākas miljardu sadale: Baltijas valstis cenšas panākt lielāku finansējumu 0 69

Briselē startējušas sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu — vienu no lielākajiem un politiski sarežģītākajiem finanšu plāniem Eiropā.

Diskusijas būs par gandrīz divu triljonu eiro sadali nākamajiem septiņiem gadiem, un jau tagad skaidri redzams, ka dalībvalstu intereses būtiski atšķiras. Vienā pusē ir tā dēvētās “taupīgās valstis” — Vācija, Francija, Zviedrija un vēl vairākas valstis, kas nevēlas būtiski palielināt kopējo ES budžetu.

Savukārt otrā pusē atrodas “kohēzijas draugi” — Baltijas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis, kuras iestājas par lielākiem ieguldījumiem reģionu attīstībā un infrastruktūrā.

Latvijai šīs sarunas ir īpaši nozīmīgas, jo no tām būs atkarīgs finansējums vairākiem stratēģiski svarīgiem projektiem. Viena no centrālajām tēmām ir “Rail Baltica” turpmākā finansēšana. Vienlaikus Baltijas valstis vēlas panākt lielākus ieguldījumus robeždrošībā, militārajā mobilitātē un enerģētikas infrastruktūrā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi Eiropas Savienībā kļuvuši par vienu no galvenajām budžeta prioritātēm. Baltijā arvien biežāk uzsver, ka ceļi, dzelzceļi un enerģētikas projekti nav tikai ekonomikas jautājums, bet arī reģiona aizsardzības elements.

Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artems Uršulskis norādījis, ka Latvija centīsies panākt īpašu atbalstu ES austrumu robežas stiprināšanai.

Tikmēr donoru valstis pieprasa pārskatīt tradicionālos izdevumus, tostarp lauksaimniecības subsīdijas un kohēzijas fondus. Zviedrija jau publiski paziņojusi, ka Eiropai nepieciešams “labāks, nevis lielāks budžets”.

Arī Dānija atbalsta stingrāku pieeju tēriņiem, vienlaikus uzsverot nepieciešamību vairāk investēt aizsardzībā, Ukrainas atbalstā un Eiropas konkurētspējā.

Faktiski ES šobrīd mēģina vienlaikus atrisināt vairākus ļoti dārgus uzdevumus — stiprināt aizsardzību, palīdzēt Ukrainai, finansēt klimata politiku un saglabāt līdzšinējo atbalstu reģioniem.

Tas nozīmē, ka cīņa par katru budžeta pozīciju būs īpaši asa.

Papildu spiedienu rada arī Eiropas Parlaments, kas jau pieprasījis budžetu palielināt vismaz par 10%. Deputāti brīdina, ka pretējā gadījumā varētu kavēt budžeta apstiprināšanu.

Pirmās konkrētās diskusijas par summām un prioritātēm gaidāmas jau jūnijā.

Baltijas valstīm šo sarunu rezultāts tieši ietekmēs nākamo gadu investīcijas transportā, enerģētikā, drošībā un reģionu attīstībā.