Konferencē deputāti kopā ar nozares ekspertiem analizēja, kā rusifikācija un padomju koloniālisms ietekmēja Latvijas sabiedrību, likumdošanu un ekonomisko attīstību.
Padomju koloniālisms un rusifikācija Latvijā bija mērķtiecīga un sistemātiska politika ar ilgstošu ietekmi uz valsti un sabiedrību, kas degradēja mūsu nacionālo identitāti, uzsvēra Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs otrdien, 28.aprīlī, parlamentā atklājot konferenci “Rusifikācija un padomju koloniālisms Latvijā: juridiski un sociālekonomiski aspekti”.
Rusifikācijas politika mazināja latviešu valodas lomu, un tas bija apzināts instruments sabiedrības struktūras un pašapziņas ietekmēšanai. Procesi tika maskēti ar ideoloģiskiem jēdzieniem, piemēram, “tautu draudzība” un “vienotība”, taču patiesais mērķis bija pakāpeniski vājināt latviešu nacionālo identitāti, norādīja J.Grasbergs.
Balstoties pieņēmumos vien, ir grūti pamatot atbildīgus lēmumus, uzsvēra J.Grasbergs, akcentējot akadēmisko pētījumu nozīmi labākas nākotnes veidošanā. Vēstures analīze ir būtiska arī mūsdienu drošības un politisko risku izpratnei, viņš norādīja. Ir svarīgi par šiem jautājumiem runāt atklāti un skaidri, īpaši ar jauno paaudzi, jo izpratne ir priekšnoteikums spēcīgai, demokrātiskai un noturīgai valstij.
Konferences dalībniekus uzrunāja arī 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Savukārt Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš un pētnieks Ilmārs Mežs prezentēja pētījumu “Padomju koloniālisms un rusifikācija Latvijā: ekonomika, demogrāfija, izglītība un PSRS starptautiskās saistības”.
Konferencē deputāti kopā ar nozares ekspertiem analizēja, kā rusifikācija un padomju koloniālisms ietekmēja Latvijas sabiedrību, likumdošanu un ekonomisko attīstību. Savukārt paneļdiskusijā par starptautiskajām tiesībām un valstu pienākumiem Ukrainas kara kontekstā piedalījās Latvijas Valsts prezidents (2019–2023) Egils Levits, kā arī J.Grasbergs un Saeimas deputāti Andrejs Judins, Līga Kļaviņa, Harijs Rokpelnis un Edmunds Teirumnieks.
Pagājušā gada decembrī apritēja 60 gadi, kopš ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Konvenciju par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu. Pētot okupācijas laika dokumentus, pētnieki secinājuši, ka PSRS pēc konvencijas ratificēšanas 1969.gadā to rupji pārkāpa. Šie pārkāpumi radīja nopietnas un ilgstošas sekas Baltijas valstīs.
Konferenci rīkoja Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Ministru kabineta PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju un Vidzemes Augstskolu.
