Stājušies spēkā grozījumi būvju tehniskās apsekošanas regulējumā 0 43

Ar grozījumiem būvnormatīvā noteikti konkrēti gadījumi, kad otrās un trešās grupas publiskām ēkām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt.

Apsekošanu var neveikt, ja ēkas daļā pēdējo 10 gadu laikā veikta atjaunošana vai pārbūve un darbi pieņemti ekspluatācijā, būvvalde ir aizliegusi ēkas ekspluatāciju, ēka ir konservēta, vai arī ēka faktiski netiek ekspluatēta un atrodas norobežotā teritorijā.

Savukārt gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta, bet ir brīvi pieejama vismaz no vienas fasādes puses, apsekošanas laikā būvspeciālistam būs jānovērtē vismaz garāmgājēju drošības riski un nepieciešamība veikt konservācijas pasākumus. BVKB skaidro, ka tas palīdzēs savlaicīgi identificēt potenciālus apdraudējumus apkārtējai videi un sabiedrības drošībai, piemēram, konstrukciju atdalīšanās, fasādes elementu krišanas vai citu bīstamu bojājumu riskus, un nodrošināt, ka īpašnieks veic nepieciešamos drošības vai konservācijas pasākumus.

Būvnormatīva grozījumos ir ietverts jauns pienākums ēkas īpašniekam, vai, ja tāda nav, tad tiesiskajam valdītājam, informēt būvvaldi vai BVKB par otrās vai trešās grupas publiskas vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas faktisku neekspluatēšanu vai ekspluatācijas atsākšanu.

Šobrīd BVKB norit aktīvs darbs pie Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitātes pilnveides, lai nodrošinātu, ka no 2026. gada 1. novembra minēto informāciju par ēku faktisko neekspluatēšanu vai ekspluatācijas atsākšanu ēku īpašnieks varētu paziņot BIS, nevis tērējot laiku un tieši sazinoties ar būvvaldi vai BVKB.

Grozījumi arī nosaka, ka būvnormatīvs turpmāk neattieksies uz elektroapgādes komersantu līnijveida inženierbūvju un ar tām saistīto transformatoru apakšstaciju ēku apsekošanu, kā arī uz liftu drošuma novērtēšanu, jo tā regulēta citos normatīvos.

BVKB direktore Baiba Vītoliņa skaidro, ka būvju tehniskā apsekošana ir būtisks instruments ēku drošas ekspluatācijas nodrošināšanai. Vienlaikus praksē bija redzams, ka dažos gadījumos tā tika veikta formāli, lai izpildītu normatīvu prasības.

Vītoliņa norāda, ka līdz ar grozījumiem regulējums saglabā drošības kontroli tur, kur tā ir nepieciešama, bet ļauj neveikt apsekošanu gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta vai nesen ir atjaunota.

Lai uzlabotu informācijas pieejamību par ēku energoefektivitāti, noteikumu grozījumi nosaka, ka periodiskās tehniskās apsekošanas laikā valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām ar platību virs 250 kvadrātmetriem jāveic arī energosertifikācija, ja ēkai nav spēkā esoša energosertifikāta. BVKB skaidro, ka šāda pieeja palīdzēs nodrošināt regulāru datu atjaunošanu par ēku energoefektivitāti un atbalstīs valsts politikas plānošanu ēku fonda atjaunošanas un dekarbonizācijas jomā.

Grozījumi precizē arī periodiskās tehniskās apsekošanas saturu. Apsekošanas laikā apsekotājs turpmāk galvenokārt vērtēs ēkas nesošo konstrukciju mehānisko stiprību, stabilitāti un lietošanas drošību, kā arī pārliecināsies par ugunsdrošības sistēmu uzturēšanas dokumentācijas esamību un vizuāli novērtēs iespējamās izmaiņas ēkā, kas varētu pasliktināt ugunsdrošību. BVKB norāda, ka šādi precizējumi palīdz skaidrāk nodalīt būvju tehnisko apsekošanu no citām uzraudzības jomām, piemēram, ugunsdrošības kontroles.

BVKB atgādina, ka ēku apsekotājiem (sertificēti būvspeciālisti) arī turpmāk sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu būs jāievieto BIS, kas kalpo kā vienota platforma informācijas uzkrāšanai par būvju tehnisko stāvokli un ekspluatāciju. Tas nodrošina pārskatāmu informācijas apriti starp nozares profesionāļiem un institūcijām, kā arī palīdz valstij iegūt aktuālus datus par ēku tehnisko stāvokli un ēku fondu.

Grozījumi būs saistoši vairāk nekā 17 000 nekustamo īpašumu īpašnieku - gan fiziskām, gan juridiskām personām -, kā arī būvkomersantiem un būvspeciālistiem, kas veic periodisko tehnisko apsekošanu.