Publisko iepirkumu sistēmas reforma vērsta uz atklātību un digitālo risinājumu ieviešanu 0 39

Trešdien, 11. februārī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pirms virzības Saeimā uz 2. lasījumu tiek skatīti priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas paredz strukturālas izmaiņas iepirkumu praksē un regulējumā, tādējādi veidojot elastīgāku rīcībspēju pasūtītājiem, plašākas iespējas uzņēmējiem piedalīties iepirkumos un saglabājot pārskatāmību sabiedrībai, tostarp saglabājot pienākumu publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un publisko līdzekļu izlietojumu arī zemsliekšņu iepirkumos. Kopumā apkopoti 83 iesniegtie priekšlikumi.

Likumprojekts izstrādāts balstoties uz finanšu ministra vadītās darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un piedāvāto publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju. Reformas mērķis ir samazināt birokrātiju, maksimāli paaugstināt vērtību par katru ieguldīto eiro, vienlaikus veicinot konkurenci, caurspīdīgumu, centralizāciju un modernu digitālo risinājumu ieviešanu publiskajos iepirkumos.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes sākumā Finanšu ministrija (FM) detalizēti argumentēja un uzsvēra ar likumprojektu paredzētās reformas konceptuālo ietvaru. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupu diskusijas apliecina, ka reformas būtība ir līdzsvara un kompromisa meklējumi starp administratīvā sloga mazināšanu un lielāku elastību iepirkuma norisē, vienlaikus stiprinot kontroli, uzraudzību un nodrošinot atklātību un izsekojamību publiskajos iepirkumos.

FM uzsvēra nepieciešamību saglabāt reformas pamatvirzienu – virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem ES sliekšņiem, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti un datos balstītu uzraudzību. Vienlaikus tika atzīts, ka daļa priekšlikumu skar plašākus ar Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu saistītus jautājumus, kuru risināšanā jāizvērtē atbilstošākais normatīvais instruments.

Publisko iepirkumu reforma paredz mazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras un saīsināt iepirkumu norises laiku par aptuveni 25%, kā arī būtiski samazināt likumā detalizēti regulēto procedūru apjomu. Vienlaikus, balstoties starptautiskajās aplēsēs, publisko iepirkumu sistēmas racionalizācija var dot ievērojamu ietaupījumu – nacionālā līmenī potenciāli 2–4% apmērā no kopējiem publisko iepirkumu izdevumiem.

Reforma paredz arī noteikt iepirkumu procedūru piemērošanu no ES robežvērtībām. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos – no 140 000 eiro (šobrīd no 10 000 eiro), bet būvdarbu iepirkumos – no 5,4 miljoniem eiro (šobrīd no 20 000 eiro). Vienlaikus tiek saglabāts pienākums publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu, tādējādi nodrošinot atklātību arī zemsliekšņu iepirkumos. Tāpat plānots pāriet uz ex-post uzraudzību, sistēmas izvērtēšanā izmantojot publisko iepirkumu veiktspējas rādītājus (KPI), references cenas un datu analītikas risinājumus, lai stiprinātu uzraudzību un vērtētu gan konkurences līmeni iepirkumos, gan lēmumu pieņemšanas ātrumu un procesu efektivitāti.

Institucionālās pārvaldības ietvaros Iepirkumu uzraudzības birojs kļūst par centrālo vadības iestādi, kas uztur Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu. Savukārt pašvaldībām paredzēta centralizēta iepirkumu pārvaldība ar iespēju izvēlēties piemērotāko modeli, kā arī tiek paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts. Obligāto izslēgšanas noteikumu skaitu paredzēts samazināt no 12 līdz 2, nodrošinot lielāku elastību pasūtītājiem.