«Mēģinot salabot mājai jumtu, mēs nodedzinājām visu māju» 0 59

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Kā ziņo LETA, deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Deputāts Kristaps Krištopans (LPV) sacīja, ka valstī jau ir pieredze ar finanšu sektora kapitālo remontu, jo, "mēģinot salabot mājai jumtu, mēs nodedzinājām visu māju". Tādēļ LPV neatbalstīšot plānoto nebanku kreditētāju uzraudzības maiņu, paziņoja Krištopans.

Deputāts Uldis Augulis (ZZS) aicināja Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Banku "aizmirst par sagatavoto informatīvo ziņojumu", jo viņš "neredz jēgu tērēt laiku un vairot birokrātiju".

Savukārt deputāts Artūrs Butāns (NA) vērsa komisijas uzmanību uz riskiem, kas pastāv, nebanku kreditētāju uzraudzību saglabājot PTAC pārziņā. Butāns uzsvēra, ka joprojām tiek izsniegti kredīti patērētājiem ar nepārbaudītu maksātspēju un tam nav bijis nekāda risinājuma no PTAC puses. Butāna ieskatā uz problēmām norāda arī tas, ka ēnu ekonomika nemazinās un jaunieši bez pietiekamas finanšu pratības aizņemas arvien vairāk.

Tāpat Butāns norādīja, ka PTAC pēdējā laikā mēģina vēl vairāk liberalizēt nebanku kreditēšanas sistēmu, noņemot reklāmu aizliegumu.

"Laikā, kad panelī deg visas sarkanās lampiņas, ir jārunā par pārvaldības maiņu," uzsvēra Butāns.

Viņaprāt, nebanku kreditētāju pārraudzība ir jānodod "zem viena jumta", jo līdzšinējā PTAC veiktā uzraudzība nav spējusi atrisināt nozares problēmas.

Deputāte Jana Simanovska (P) norādīja, ka nav saprotams, par ko patlaban vairāk tiek domāts - patērētājiem vai iestādēm. Viņasprāt, kredīts ir kredīts, un cilvēki domā, kur to vieglāk dabūt, nevis kas to izsniedz.

Simanovskas ieskatā kreditēšanas pakalpojums ir viens, tāpēc to nav jāuzrauga dažādām iestādēm, un Latvijas Banka patlaban uzrauga vairāk kredītiestāžu nekā PTAC. Tāpat Simanovska pauda, ka patlaban nepietiekami tiek domāts par patērētāju ar zemāku finanšu pratību aizsardzību.

Budžeta komisijas vadītājas vietnieks Andris Šuvajevs vērsa uzmanību, ka, viņaprāt, PTAC mājaslapā nav atrodami pilnvērtīgi finanšu pratības materiāli, tāpēc komisija prasīs no PTAC statistiku par finanšu pratības aktivitātēm.

Vienlaikus Šuvajevs atzina, ka patlaban FM informatīvais ziņojums vēl nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem, tāpēc, gatavojot reformas normatīvos, uz tiem būs jāspēj atbildēt.

Šuvajevs uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ar FM ir jāsadarbojas, veidojot mazāku nozares pārraudzības sadrumstalotību. "Jāvērtē, vai konkrēto jomu ir iespējams uzraudzīt labāk un efektīvāk. Ja tiek jēgpilni atbildēts uz visiem jautājumiem, nebanku kreditēšanas nozare pret reformu protestēs mazāk nekā PTAC," pauda Šuvajevs.

Jau ziņots, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai.

Savukārt PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

Tajā pašā laikā "Fintech Latvija" ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un par to, kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.