Latvijas vēstnieks: NATO valstu izpratne par galvenajiem draudiem nav mainījusies 0 48

Viņš skaidroja, ka alianse regulāri vērtē, kādi draudi pastāv tās un tās dalībvalstu drošībai. "Un joprojām visu 32 dalībvalstu ieskatā pastāv divi galvenie draudi - tas ir starptautiskais terorisms un agresīvā Krievija," viņš uzsvēra, piebilstot, ka šī kopīgā pozīcija ir deklarēta nevis vienkārši lozungu līmenī, bet par to pieņemts vienbalsīgs lēmums. Savukārt, pamatojoties uz to, tiek veidoti aizsardzības plāni un strādāts pie nepieciešamo aizsardzības spēju pilnveidošanas, nepieciešamības gadījumā bruņojuma prioritāšu koriģēšanas un karaspēka vai karavīru izvietošanas.

"Tādā ziņā vienotība pastāv un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi," vēlreiz norādīja vēstnieks.

Spriežot par ASV prezidenta Donalda Trampa pieeju dažādu jautājumu risināšanai, Riekstiņš uzsvēra, ka daudz ir diskutēts par to, kā viņa piekoptais veids dažādu tēmu uzrunāšanai citiem patīk vai nepatīk.

"Es neesmu studijā, lai būtu ASV administrācijas advokāta lomā, bet nevar neatzīt, ka lielā mērā varbūt tādai ļoti agresīvai jautājumu nolikšanai uz diskusiju galda, kas bijusi no ASV puses, ir arī pozitīvi rezultāti," viņš norādīja, kā piemēru minot pērnā gada NATO Hāgas samitu, kurā tika pieņemti lēmumi attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu visās NATO dalībvalstīs. Viņaprāt, tas nebūtu bijis iespējams, ja Tramps šo jautājumu "tieši tādā ļoti agresīvā veidā nolicis uz diskusiju galda".

Riekstiņš atzina, ka nepiekrīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kritikai Eiropai, ka gada laikā tā nav kļuvusi gatavāka sevis aizstāvēšanai.

Kā vēstīts, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, pirmdien runājot Eiropas Parlamentā (EP), sacīja, ka Eiropa nespēj sevi aizsargāt bez ASV.

"Ja kāds šeit atkal domā, ka Eiropas Savienība (ES) vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV - turpiniet sapņot. Jūs to nevarat," Rite sacīja EP deputātiem.

ES valstīm nāktos dubultot aizsardzības izdevumus no 5%, par ko NATO vienojās pērn, līdz 10% un tērēt miljardus kodolieroču būvēšanai, klāstīja Rite.

"Jūs zaudētu mūsu brīvības galveno garantu, kas ir ASV kodoldrošības lietussargs," sacīja alianses vadītājs.

ASV apņemšanās ievērot NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu joprojām ir "pilnīga", taču ASV sagaida, ka Eiropas valstis turpinās tērēt vairāk līdzekļu savām militārajām vajadzībām, klāstīja Rite.

Runājot par Grenlandi, Rite sacīja, ka ir vienojies ar ASV prezidentu, ka NATO "uzņemsies lielāku atbildību par Arktikas aizsardzību", bet vienošanās panākšana par ASV klātbūtni Grenlandē atkarīga no Grenlandes un Dānijas līderiem.

Tramps izraisīja bezprecedenta saspīlējumu attiecībās ar pārējām NATO valstīm, draudot sagrābt Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju.

Pagājušajā nedēļā Davosā Tramps paziņoja, ka neizmantos militāru spēku Grenlandes iegūšanai, kaut arī iepriekš šādu iespēju nebija izslēdzis, bet pēc sarunām ar Riti apliecināja, ka ir panākta vienprātība par vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi. Viņš arī atteicās no nodoma noteikt muitas tarifus Grenlandes krīzē Dāniju atbalstījušajām valstīm.

Trampa izraisītā krīze devusi jaunu stimulu tiem, kas iestājās par to, lai Eiropa ieņemtu stingrāku nostāju pret Trampu un pārtrauktu militāro atkarību no Vašingtonas.