Maskava starptautiskajā politikā plāno izmantot juridiskos mehānismus kā hibrīdinstrumentu ietekmes vairošanai 0 40

Ļoti iespējams, ka, turpinoties karam pret Ukrainu un Krievijas režīma uztverei par eksistenciālu konfliktu ar Rietumiem, hibrīdaktivitāšu intensitāte tuvākajos gados palielināsies, uzskata birojs.

Ņemot vērā, ka atklāta militāra konfrontācija ar NATO saistīta ar augstu risku, iespējams, turpinās dominēt slēptas hibrīdoperācijas - sabotāžas, kiberuzbrukumi, informatīvās operācijas un mākslīgā intelekta plašāka integrēšana ietekmes kampaņās. Rietumvalstīm pakāpeniski diversificējot energoapgādi un mazinot atkarību no Krievijas, Maskava, visticamāk, arvien aktīvāk izmantos sankciju apiešanas shēmas, starpniekvalstis un sadarbību ar autoritāriem partneriem, vērtē SAB.

Karu ar Ukrainu Maskava uztver kā plašāku konfliktu starp Krieviju un Rietumiem, ņemot vērā Rietumvalstu militāro, finansiālo un cita veida atbalstu Ukrainai. Izmantojot dažādus hibrīdinstrumentus pret Rietumvalstīm, Krievijas tiecas pastiprināt esošās un veidot jaunas plaisas gan starpvalstu līmenī, gan valstu iekšienē, kā arī veicināt nogurumu no kara. Krievija cer sasniegt kritisko masu, lai Rietumi samazinātu vai pat apturētu militāro atbalstu un izdarītu politisko spiedienu uz Ukrainu - noslēgt vienošanos ar Krieviju, norāda SAB.

Krievija pastāvīgi meklē vājās vietas Rietumvalstu drošībā, ko varētu izmantot nākotnē, izceļ birojs. 2025. gadā Krievija turpināja izvērst sabotāžas aktivitātes, kas lielākoties bija vērstas pret infrastruktūru, kuru izmanto militārā atbalsta nodrošināšanai Ukrainai. Baltijas jūras reģionā turpinās GPS signālu slāpēšanas un viltošanas gadījumi. Tie skaidrojami ar Krievijas veiktajiem aizsardzības pasākumiem pret dronu uzbrukumiem un tās "ēnu flotes" darbību slēpšanu, kā arī papildu traucējoša efekta radīšanu NATO dalībvalstu gaisa un kuģu satiksmei, atzīmē SAB.

Pērn novēroti paaugstinātas intensitātes gaisa telpas pārkāpumi, kā arī biežāka neidentificētu dronu klātbūtne, tai skaitā NATO dalībvalstu kritiskās un militārās infrastruktūras objektiem. Lidostu darbības traucējumi, ko izraisījuši dronu lidojumi, tiek izmantoti Krievijas informatīvajās aktivitātēs, lai demonstrētu Eiropas valstu ievainojamības, piemēram, nespēju kontrolēt gaisa telpu.

Vienlaikus Krievija seko līdzi Rietumvalstu reakcijai uz dažādiem drošības incidentiem, tostarp, dronu lidojumiem virs lidostām, sabotāžām kritiskās infrastruktūras objektos, neatkarīgi no tā, vai Maskava ir bijusi atbildīga par konkrēto incidentu.

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievija pastāvīgi pielāgo jau esošos un veido jaunus hibrīdinstrumentus tās iedomātajai cīņai pret Rietumiem. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem - juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā, vērtē SAB.

SAB informācija liecina, ka Krievijas Ārlietu ministrija iekšēji atzinusi, ka Krievijai jāvēršas pret Rietumiem starptautiskajās organizācijās un tiesās, jo starp abām pusēm notiekot juridiskā karadarbība. Ilgtermiņā Maskava plāno izmantot juridiskos mehānismus kā hibrīdinstrumentu, lai likvidētu noteikumos balstītu pasaules kārtību un panāktu, ka Krievija tiek uzlūkota kā lielvara, spriež birojs.

Krievija juridiskos instrumentus lielākoties izmanto, lai dažādās platformās, piemēram, starptautiskajās organizācijās, atsauktos uz starptautiskajām normām, ko Rietumi it kā pārkāpj. Propagandas vēstījumos Krievija īpaši uzsver Rietumu šķietami dubultos standartus, pozicionējot sevi kā konstruktīvu aktoru, kas ievēro starptautiskās normas.

Īpašu uzmanību Krievija velta ANO. SAB informācija liecina, ka Krievijas ieskatā šajā starptautiskajā organizācijā iespējams panākt sev izdevīgus īstermiņa lēmumus un ilgtermiņa ģeopolitikas izmaiņas.

Pašlaik viena no Krievijas prioritātēm ir leģitimizēt agresiju Ukrainā un panākt citu ANO dalībvalstu vismaz neitrālu pozīciju šajā jautājumā. Lai gan līdz šim ANO ietvaros Krievijas agresija ir nosodīta ar ievērojamu dalībvalstu balsu pārsvaru, šī tendence mainās, un Krievija stiprina savas pozīcijas.

Krievijas ietekmi ANO nosaka tās īpašais statuss - veto tiesības ANO Drošības Padomē, kas ir organizācijas visietekmīgākā struktūra un nosaka starptautisko sankciju politiku. Krievija šo statusu izmanto, lai iegūtu citu valstu neitralitāti vai pat labvēlību sev svarīgos jautājumos.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.