Saeimā spriež par risinājumiem ārvalstu ietekmes un mākslīgā intelekta apdraudējuma mazināšanai uz vēlēšanu procesu 0 55

Mūsdienās brīvu un godīgu vēlēšanu norisi arvien vairāk ietekmē dažādi būtiski izaicinājumi – mākslīgā intelekta straujā attīstība un izmantošana informatīvajā telpā, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskos procesos, kā arī dezinformācijas izplatība un tās ietekme uz sabiedrības izvēlēm. Lai stiprinātu izpratni par šiem riskiem un diskutētu par iespējamiem risinājumiem, Saeimā piektdien, 23. janvārī, norisinās konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”.

“Šī gada vēlēšanas būs krietni atšķirīgas no citām. Pāri visai Eiropai un arī otrpus okeānam kā sniega bumba veļas vairākas tendences, kas atkārtojas no valsts uz valsti. Vēlēšanas apdraud trīs savstarpēji saistīti faktori – mākslīgais intelekts, populisms un ārvalstu iejaukšanās. Visi šie elementi viens otru pastiprina un papildina,” atklājot konferenci sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

“Ņemot vērā skaidri konstatētos notikumus vairākās valstīs – mūsu pienākums ir apzināties un pieņemt, ka Krievija centīsies ietekmēt Latvijas pilsoņu viedokļus. Un tieši izejot no šāda pieņēmuma ir jāgatavojas vēlēšanu procesam. Tie vairs nav teorētiski riski, bet konkrēti draudi valsts drošībai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, sakot, ka valstij ir nepieciešams konkrēts plāns, lai valsts un sabiedrība būtu gatava katram scenārijam.

Z.Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību uz Moldova pieredzi, kur Krievija 2024. gada vēlēšanu ietekmēšanai ieguldīja aptuveni 250 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 1 % no Moldovas iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2025. gada Moldovas parlamenta vēlēšanās šāda ietekmēšana tiek lēsta vēl lielāka – līdz pat 400 miljoniem eiro. Salīdzinājumam viņa norādīja, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās visu startējušo partiju deklarētie kopējie izdevumi kopā bija ap 5,4 miljoniem eiro. Tā ir 46 reizes mazāka summa par Krievijas ieguldījumiem Moldovas 2024. gada vēlēšanu ietekmēšanai, un aptuveni 70 reizes mazāka summa kā Krievijas līdzekļi, kas tika izmantoti, mēģinot ietekmēt 2025. gada Moldovas parlamenta vēlēšanas.

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa, atklājot konferenci, uzsvēra nepieciešamību rīkoties preventīvi un stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam. “Tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir īpaši svarīgi stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam un nodrošināt demokrātijas noturību,” viņa pauda, uzsverot, ka pēdējo gadu starptautiskie notikumi ietekmē arī Latviju, radot satricinājumus tiesiskuma un demokrātisko vērtību sistēmā.

“Svarīgi ir stiprināt vēlēšanu procesa noturību. Mūsdienās to apdraud dezinformācija, ārvalstu ietekme, mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana un politisko partiju iespējamā pretvalstiskā darbība, kam šodien konferencē pievērsta uzmanība paneļdiskusijās,” sacīja I.Kalniņa.

Konferences pirmajā daļā uzmanība veltīta dezinformācijai kā ārvalstu hibrīduzbrukumu izpausmei, analizējot tās ietekmi uz sabiedrības izvēlēm un vēlēšanu procesu. Diskusijā piedalās eksperti no drošības un ārpolitikas, tieslietu un akadēmiskās vides, kā arī pilsoniskās sabiedrības sektora.

Otrā konferences daļa veltīta mākslīgā intelekta ietekmei uz vēlēšanu procesu un vēlētāju izvēli, īpaši izvērtējot riskus, kas saistīti ar MI ļaunprātīgu izmantošanu, un aizsardzības iespējas informatīvajā telpā. Šajā sadaļā pieredzē un secinājumos dalās eksperti no stratēģiskās komunikācijas un tehnoloģiju jomas, tiesību un regulējuma vides, kā arī pētniecības un valsts pārvaldes sektora, tostarp iekļaujot arī ārvalstu pieredzes piemērus. Proti, ar pieredzes stāstu dalīsies Igors Zaharovs, Moldovas parlamenta priekšsēdētāja padomnieks ārlietu politikas jautājumos.

Noslēdzošajā daļā diskusija koncentrēta uz demokrātijas aizsardzību, diskutējot par politisko partiju uzraudzību un mehānismiem, kā nepieļaut pretvalstisku rīcību. Diskusijā piedalās eksperti no tiesu varas un valsts pārvaldes, kā arī parlamentārās vides un drošības politikas jomas.