Tieslietu ministrija lūdz Rinkēviču neizsludināt izmaiņas kriminālprocesā 0 55

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere piektdien, 16.janvārī, ir nosūtījusi Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam lūgumu nodot Saeimai atkārtotai caurlūkošanai likuma grozījumus par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā. 15.janvāra Saeimas sēdē pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka persona, kuras manta kriminālprocesa laikā bijusi arestēta, var prasīt kompensāciju no valsts jau pēc aresta atcelšanas, pat ja kriminālprocess vēl nav noslēdzies un gala lēmums nav pieņemts. Tieslietu ministre brīdina par vairākiem būtiskiem apdraudējumiem gan sabiedrības interesēm, gan valsts budžetam, gan kriminālprocesa sekmīgai norisei, tai skaitā, kriminālprocesa laikā ar jauniem pierādījumiem, iespējamas noziedzīgi iegūtas mantas atkārtots arests vai konfiscēšana tiks būtiski kavēta. Tādēļ kompensācijas izmaksa pirms kriminālprocesa noslēgšanas rada risku, ka valsts atlīdzina zaudējumus par mantu, kas vēlāk tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu vai konfiscējamu.

Tieslietu ministrija uzsver, ka tas būtiski maina līdzšinējo kārtību. Pašlaik mantas aresta atcelšana pati par sevi nav pamats kompensācijas saņemšanai. Ministre likuma izskatīšanas laikā rosināja noteikt, ka tiesības uz atlīdzinājumu rodas tikai pēc galīgā nolēmuma kriminālprocesā un tikai tad, ja manta netiek konfiscēta vai atzīta par noziedzīgi iegūtu. Lai gan šis ministres priekšlikums tika atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā, gala balsojumā Saeimas sēdē to noraidīja, atbalstot deputāta Gunāra Kūtra pretēju priekšlikumu.

Papildus tam - jaunais Saeimas apstiprinātais regulējums var būtiski ietekmēt valsts budžetu. Šādām apjomīgām kompensācijām līdzekļi valsts budžetā nav paredzēti. Ģenerālprokuratūras aplēses rāda, ka iespējamiem gadījumiem par kaitējuma atlīdzināšanu šādos procesos kompensācijas apmēri būtu mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro.

Inese Lībiņa-Egnere vērš uzmanību arī tiesiskās vienlīdzības jautājumam. Pašlaik personām, kuras tiesa attaisno vai kuru kriminālprocess tiek izbeigts, tiesības uz kompensāciju rodas tikai pēc galīgā nolēmuma. Savukārt jaunais regulējums mantas īpašniekiem ļautu prasīt atlīdzību agrāk, radot nevienlīdzīgu attieksmi.

Ņemot vērā juridiskos riskus, iespējamo slogu valsts budžetam un tiesiskās vienlīdzības apsvērumus, tieslietu ministre lūdz Valsts prezidentu rosināt, ka likuma grozījumi Saeimai ir jāizvērtē atkārtoti, lai nodrošinātu tiesiskumu, ilgtspējīgu valsts finanšu pārvaldību un sabiedrības uzticēšanos likumdošanas procesam.