«Faktiski atstājot laukus un to iedzīvotājus bezizejā...» 0 100

Kamēr Latvijas reģionos sabiedriskā transporta sistēma nonāk arvien dziļākā krīzē, Progresīvie vadītā Satiksmes ministrija demonstrē nespēju un nevēlēšanos rīkoties, faktiski atstājot laukus un to iedzīvotājus bezizejā.

7.janvārī notikusī kārtējā Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) un satiksmes ministra Ata Švinkas tikšanās, kurā nozares pārstāvji jau ceturto reizi bija spiesti vērst uzmanību uz kritisko situāciju reģionālajos pasažieru pārvadājumos, ir izgāzusies. Risinājumu nav. Atbildības arī.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis norāda, ka reģionu iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju ilgstoša turēšana neziņā par to vai viņiem pārskatāmā nākotnē būs pieejams sabiedriskais transports, lai nokļūtu uz darbu, skolu, slimnīcu, pastu, tuvāko veikalu, liecina par to, ka satiksmes ministrs Švinka nevēlas vai arī nespēj šo jautājumu atrisināt.

Lai gan A. Švinka ir sagatavojis rīkojuma projektu par papildu 9,19 miljonu eiro piešķiršanu reģionālajiem autobusu pārvadājumiem 2026. gadā, sarunās ar ZZS nozare uzsver, ka šis rīkojums ir novēlots un nepietiekams solis, kas nerisina sistēmiskās problēmas. Turklāt, salīdzinot ar 2025. gadu, kopējais finansējums reģionālo autobusu pārvadājumiem 2026. gadā samazinās.

Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas vilcināšanās rezultātā maršruta tīkla attīstība ir faktiski apturēta, lēmumi tiek nepārtraukti atlikti, pasažieru pārvadātāji ir spiesti strādāt ar pieaugošiem zaudējumiem, bet vienlaikus reģionu iedzīvotāji nezina vai vietējais autobuss kursēs arī rīt.

“Šāda attieksme skaidri parāda politisko prioritāšu izvēli par labu “progresīvām” idejām Rīgā, kur kā milzīgs panākums tiek izcelta katras jaunas gājēju pārejas atklāšana, vienlaikus lauku iedzīvotāju mobilitāte, iespējas strādāt un piekļuve pakalpojumiem ir vienaldzīga,” uzsver Uldis Augulis.

Reģioniem nav vajadzīgas tukšas konsultācijas, bezgalīgas darba grupas un lēmumu atlikšana. Reģioniem ir vajadzīga atbildīga valsts politika, stabils un prognozējams finansējums, un cieņa pret cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas.